LU CFI e-pastsLIMSCAMART2

Uzdevumi

  1. Pētīt hBN materiāla dabīgo defektu luminiscenci un tās kinētiku atkarību no temperatūras, lai atklātu luminiscences mehānismus.
  2. Izpētīt stehiometrijas izmaiņu ietekmi uz silīcija dioksīdu saturošu amorfu vielu un ar tām saistīto optisko materiālu spektroskopiskajām īpašībām.
  3. Izpētīt SiO2 stiklas virsmas parametru izmaiņas ar atomspēku mikroskopu pēc virsmas tīrīšanas ar spirtu un apstrādes ar Se+Ar plazmu.
  4. Stiklošanas temperatūras ietekme uz luminiscences centriem kvarca stiklā
  5. Iegūt jaunus benzantrona azaatvasinājumus un luminiscējošus kopolimērus ar vinilkarbazolu un aizvietotiem akrilātiem, raksturot to optiskas īpašības un uz to pamatā izstrādāt jaunus materiālus elektrolumi­nis­centām ierīcēm.
  6. Izmantojot ab initio kvantu ķīmijas metodes veikt projekta ietvaros eksperimentāli pētīto organisko savienojumu modelēšanu, kā arī aprēķināt to jonizācijas potenciālu un elektronu afinitāti vakuumā, šķīdumos un kondensētā stāvoklī.
  7. Iegūt projektam aktuālo organisko savienojumu plāno kārtiņu struktūras un novērtēt to enerģētiskos līmeņus.
  8. Pētīt šī projekta ietvaros sintezēto luminiscējošo organisko vielu plāno kārtiņu optiskās, elektriskās un elektroluminiscences īpašības.
  9. Izstrādāt metodiku elektronu un caurumu kustīgumu noteikšanai organiskajās vielās.
  10. Izpētīt Latvijā radīto elektrooptiski aktīvo mazmolekulāro organisko stiklu lineārās un nelineāri optiskās īpašības (NLO), to stabilitāti, kā arī optimizēt hromoforu orientēšanas procesu tajos.
  11. Izstrādāt jauna oriģināla bihromofora 1,3-bis[4-(1,3-dioksoindan-2-iliden)-metil]fenil-1,3-dimetilurīnvielas sintēzes metodi, realizēt sintēzi un pētījumus.
  12. Izstrādāt glicerīna ēterus saturošu metālu ftalocianīnu sintēzes metodes. Realizēt svina ftalocianīnu sintēzi un pētījumus.
  13. Sintezēt N-mono un N,N-bis (5,5,5-trifenilpentil) aizvietotus benzamīna atvasinājumus un izmantot tos gan fotorefraktīvo piraniliden azo atvasinājumu iegūšanai ar mērķi pētīt šo savienojumu plāno kārtiņu fotorefraktīvās-virsmas reljefu veidojošās īpašības, gan arī luminoforo savienojumu iegūšanai ar mērķi pētīt to optiskās, elektriskās un elektroluminiscences īpašības gaismas emitējošām ierīcēm laboratorijā.
  14. 2012.gadā sintezētu diazenilfragmentus saturošu molekulāro stiklu kārtiņu optisko un hologrāfisko īpašību eksperimentāla noskaidrošana atkarībā no gaismas viļņa garuma un polarizācijas. Hologrāfisko režģu tumsas relaksācijas tālākie pētījumi.
  15. Gaismas intensitātes un režģa perioda variāciju ietekmes eksperimentāla izpēte uz labāko paraugu hologrāfiskajiem parametriem.
  16. Masas fotoinducētās pārbīdes procesa izpēte amorfās As-S-Se kārtiņās un As-Se sistēmas kārtiņās.
  17. Amorfo halkogenīdu kārtiņu biezuma ietekme uz virsmas reljafa veidošanās procesu .
  18. Veikt detalizētus koherento signālu procesu mērījumus un to teorētisko modelēšanu rubīdija tvaikos ar precīzu magnētiskā lauka kontroli plašā diapazonā.
  19. Izpētīt vara jonu lokālo elektronisko, atomāro un svārstību struktūru cietvielu plāno kārtiņu elektrolītos jonu tipa atmiņas pielietošanai.
  20. Komplekso oksīdu (YAl5O12, SrAl2O4) spektrāli – kinētisko īpašību izpēte atkarībā no aktivātora koncentrācijas un sintēzes metodes
  21. Sintezēt litija – titāna difosfātus ar kopējo formulu LiTi(Al,Y)P2O7, kur savienojumā TiP2O7 titāns daļēji aizvietots ar litija un trīsvērtīgiem metāliem – alumīniju, itriju. Veikt iegūto paraugu analīzi un noteikt to struktūru, režģa parametrus, raksturīgās temperatūras un keramisko paraugu elektrovadītspēju.
  22. Turpināt darbu pie nanostrukturētu pārejas metālu oksīdu pārklājumu sintēzes (galvenokārt, TiO2 nanocaurulītes), izmantojot elektroķīmiskās metodes, mainot anodēšanas nosacījumus. Noteikt iegūto materiālu struktūru, sastāvu un foto-fizikālās īpašības
  23. Izpētīt aktivētu oksifluorīdu stikla keramiku īpašības pielietojumiem scintilatoros un luminoforos
  24. Izpētīt UV un IR starojumu enerģijas relaksāciju ar retzemju joniem aktivētos kompleksos halogenīdos
  25. Ķīmiski modificētu un nemodificētu stikla šķiedras audumu ar metālu Al, Cu un Ni un to oksīdu pārklājumiem elektrisko un elektroķīmisko īpašību izpēte un pielietojuma izvērtēšana, tai skaitā: apgūt stikla šķiedras audumu virsmas modificēšanu jonu lielgabala argona plazmā; izveidot ekvivalento shēmu modeļus elektropārneses mehānisma noteikšanai no funkcionalizētu stikla šķiedras audumu impedances spektriem; pētīt mitruma ietekmi uz elektriskajām un elektroķīmiskajām īpašībām stikla šķiedras audumiem ar metālu un to oksīdu pārklājumiem.
  26. Izpētīt mikromehānisko īpašību izmaiņas ar ātrajiem zelta joniem apstarotā grafītā paaugstināto temperatūru diapazonā līdz 15000C
  27. Noteikt izgatavošanas tehnoloģijas ietekmi uz Na1/2Bi1/2TiO3 cieto šķīdumu mikrostrukūru un dielektriskajām īpašībām.
  28. Cinka molibdāta nanodaļiņu sintēzes metodes izstrāde, optimizācija un fotokatalītisko īpašību noteikšana.
  29. Dopantu ievadīšana bismuta volframāta nanodaļinās, to efektivitātes noteikšana fotokatalītiskos procesos.
  30. Savienojumu veidošanās sistēmā ZnO-SnO2 atkarībā no sintēzes paņēmiena (degšanas metode, kausēto sāļu metode) un to lietojums elektronikā un liesmas slāpēšanā.
  31. Veikt elektroniskās, un atomārās un nanometriskās struktūras aprēķinus oksīdu kristālos ar mākslīgiem defektiem optiskiem un fotooptiskiem pielietojumiem.
  32. (Ba,Sr)(Co,Fe)(O3) struktūras stabilitātes aprēķini kurināmo elementu pielietojumiem.
  33. Izpētīt matricās sakārtotu antimona sulfīda nanovadu fotovadāmību.
  34. Veikt fotostrāvas kvantu efektivitātes spektrālo atkarību pētījumus kompozītos, kas satur neplanāros ftalocianīnus, lai novērtētu to izmantošanas iespējas infrasarkanajā spektra daļā.