Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI) ir starptautiski atzīts materiālzinātņu un starpdisciplināru pētījumu līderis Baltijas jūras reģionā. Tā zinātniskā konkurētspēja, kā arī pētniecības un inovāciju ekosistēma pašlaik tiek pilnveidota, izmantojot Apvārsnis 2020 konkursā izcīnīto Viedo materiālu pētījumu un tehnoloģiju pārneses ekselences centra CAMART2 projektu. Šobrīd Institūtā strādā ap 100 augsti kvalificētu zinātņu doktoru, veicot starptautiski konkurētspējīgus pētījumus, izglītojot studentus un piedāvājot inovatīvus pētnieciskos risinājumus rūpnieciskajām vajadzībām.

LU CFI vīzija ir veicināt pētniecību, attīstību un inovāciju pasaules līmenī, veidojot un uzturot ilgtspējīgu izaugsmi cietvielu fizikā un materiālzinātnēs, konkurētspējīgu pētniecības vidi, kā arī piesaistot pasaules līmeņa zinātniekus.

LU CFI misija ir pārvērst izcilību cietvielu fizikā un materiālzinātnēs augsti izglītotos cilvēkos un inovācijā.

Institūta trīs galvenie pētniecības virzieni:

  1. Fundamentālie un eksperimentālie pētījumi cietvielu fizikā un materiālzinātnē:
    1. Teorētisko un eksperimentālo metožu sinerģija kristalogrāfisko struktūru un materiālu ar uzlabotām optiskām, elektroniskām un magnētiskām īpašībām noteikšanā un izpētē;
    2. Strukturālo efektu izpēte ar kvantu ķīmijas un molekulārās dinamikas metodēm un mezoskopiskā mēroga modelēšana;
    3. Materiālu un ierīču datormodelēšana;   
    4. Rentgenstaru absorbcijas spektroskopija;
    5. Pašvielas un radiācijas izraisītu defektu veidošanās, to evolūcija un struktūras izpēte cietās vielās;
    6. Luminiscences un elektronisko procesu mehānismu eksperimentālie pētījumi cietās vielās;
    7. Nelineāru optisko efektu izpēte organiskajos nanostrukturētajos materiālos.
  2. Tehnoloģiju un eksperimentālo metožu pilnveidošana:
    1. Plāno kartiņu un pārklājumu tehnoloģiju izstrāde;
    2. 0D, 1D, 2D un jauktu dimensiju nanomateriālu pētniecība;
    3. Mikrofluīdikas ierīču prototipēšana;
    4. Polimēru fotonikas tehnoloģiskās platformas izveide;
    5. Materiālu morfoloģijas un struktūras izpēte;
    6. Scintilatoru materiālu izpēte ar sinhrotrona spektroskopijas metodēm;
    7. Spektroskopiskās elipsometrijas pielietošana funkcionālo materiālu pētniecībā.
  3. Pētījumi materiālu pielietojumiem:
    1. Materiāli un pielietojumi elektronikā un fotonikā;
    2. Materiāli starojuma pārveidošanai;
    3. Materiāli enerģijas iegūšanai un uzkrāšanai;
    4. Materiāli un ierīces biomedicīniskajiem pielietojumiem.

Liela uzmanība Institūtā tiek veltīta izglītībai, kā arī augsti kvalificēta zinātniskā personāla piesaistei. Sadarbībā ar Latvijas Universitātes Fizikas, Matemātikas un Optometrijas fakultāti izveidotā maģistrantūras mācību programma ir pamats jauniešu zināšanu un rūpnieciskās konkurētspējas radīšanai nākotnē. Institūts aktīvi strādā, lai sadarbotos ar starptautiskām zinātniskajām organizācijām un augstskolām, celtu kvalifikāciju gan studentiem, gan zinātniekiem, kā arī piesaistītu uzņēmējus un investorus.

Institūts 10 000m² nodrošina biroja telpas un modernu infrastruktūru dažādu veidu materiālu sintēzei un analīzei, kā arī 7. un 8. ISO klases tīrtelpas bezputekļu eksperimentiem 650m2 platībā. Darbs organizēts Atvērtā tipa laboratoriju veidā, kas ir pieejama visiem pētniekiem, industrijas pārstāvjiem un studentiem apmācītiem darboties ar atbilstošajām iekārtām vai, piesakot izpētes projektus, kur darbus veic institūta zinātnieki.

LU CFI sadarbojas ar vairāk nekā 100 zinātniskajām institūcijām visā pasaulē, izstrādājot vidēji 50 zinātniskos projektus gadā, no kuriem apmēram trešdaļa ir sadarbībā ar uzņēmumiem. Lai veicinātu LU CFI zinātnieku un Latvijas un ārvalstu uzņēmumu savstarpējo sadarbību augsto tehnoloģiju jomā materiālzinātnēs, institūtā izveidota platforma sadarbībai ar industriju - Materize.

Technopolis grupas veiktajā Latvijas zinātnisko institūciju izvērtējumā, kas publicēts 2021. gada martā, LU CFI ieguva ļoti labu vērtējumu starp institūcijām dabaszinātņu jomā. Izvērtējumā atzinību guvusi LU CFI tehniskā infrastruktūra, kas kopš iepriekšējās izvērtēšanas ir ievērojami uzlabojusies, izstrādātā pētniecības programma, kā arī augstas kvalitātes zinātniskās publikācijas starptautiskos žurnālos ar augstu ietekmes faktoru.