Latvijai kļūstot par Eiropas Kodolpētniecības organizācijas (CERN) asociēto dalībvalsti, iespējas, kas līdz ar to paveras zinātniekiem un uzņēmumiem, ir milzīgas, intervijā saka Rīgas Tehniskās universitātes profesors Toms Torims.
Latvija no šī gada 1. jūlija kļūs par Eiropas Kodolpētniecības organizācijas asociēto dalībvalsti. Tas nozīmē, ka Latvija varēs gan piedalīties šīs organizācijas dienaskārtības noteikšanā, gan tiešā veidā izmantot visus organizācijas resursus, kas ir milzīgi.
Joma, pie kuras vēl jāpiestrādā valstij un universitātēm, ir augstas enerģijas fizika, kas jāturpina attīstīt. Pēdējo gadu laikā šajā jomā ir ieguldīts liels darbs, ir paredzēta valsts pētījumu programma starp Latvijas Universitāti, RTU un LU Cietvielu fizikas institūtu, lai sasniegtu zinātniskus ekselences mērķus, kuriem ir arī praktisks pielietojums.
Latvijas zinātnieki un inovatīvi uzņēmumi pēdējo gadu laikā jau ir piedalās vairākos CERN projektos - fizikas pētījumos, kas ir saistīti ar augsto zinātni un sapratni kā radies Visums, pēta praktiskākas lietas, piemēram, kuģu izplūdes gāzu attīrīšanas iespējas, strādā pie medicīnas diagnostikas problēmām un izmanto CERN skaitļošanas jaudas zinātnes attīstībā.
CERN darbojas uz vienlīdzības principiem – vērtē nevis cilvēka izcelsmes valsti, bet gan to, ko viņš var izdarīt kā zinātnieks vai kā zinātnieku grupa. Jau šobrīd Latvijas zinātnieki ir paveikuši nozīmīgas lietas, un atpazīstamības iespējas ir milzīgas. Nākamais Nobela prēmijas laureāts var būt arī no Latvijas.
