Optisko materiālu laboratorija

Tiek pētītas ZrO2, HfO2, ZnO, SrAl₂O₄ un citu ar retzemju joniem aktivētu metālu oksīdu optiskās īpašības. Pētniecības pamatvirziens ir optiskās īpašības, tomēr laboratorijas personāls arī specializējās citās jomās: elektronu mikroskopija (SEM, TEM), paraugu sintēze (Plazmas elektrolītiskā oksidēšana (PEO), dažādās sintēzes metodes ķīmijas laboratorijā) kā arī citi materiālu īpašību pētījumi (EDX, XRF, XRD).

ZnO luminiscento īpašību izpēte materiāla vairākās formās: monokristāli, nanopulveri, keramikas un pārklājumi.

PEO pārklājumu iegūšanas metodes pētījumi un to leģēšanas metožu attīstība ar mērķi uzlabot un funkcionalizēt pārklājumu optiskās īpašības. Iegūtas jaunas PEO struktūras ar raksturīpašībām, kā arī tiek izstrādatas tehnoloģijas pārklājumu pielietošanā praksē.

Veikti augšup-pārveidotās luminiscences pētījumi ar RE joniem aktivētā ZrO₂ un dažādās keramikās.

Attīstīta un tiek pielietota termostimulētas luminiscences (TSL) metodika, vienlaicīgi reģistrējot spektrālo sastāvu un temperatūru. Dažādi sildīšanas režīmi ļauj noteikt ķērajcentru termiskās aktivācijas enerģijas.

Vispārējais pētniecības virziens ir arī cieto vielu amorfā stāvokļa īpatnību un to ietekmes uz materiāla optiskajām, elektriskajām un ķīmiskajām īpašībām izpēte. Galvenais pētījumu objekts ir silīcija dioksīds un ar to saistītie amorfie oksīdu materiāli, piemēram, daudzkomponentu silikātu stikli, germanosilikātu stikli un plānās kārtiņas un šo materiālu nanodaļiņas.

Silīcija dioksīda SiO₂ kā viena no laboratorijas galvenā pētījumu objekta izvēli nosaka divas šī materiāla īpašības:

1. SiO₂ ir viens no nedaudzajiem vienkāršajiem savienojumiem, kas dabā eksistē gan "nesakārtotā" amorfā stāvoklī (stikls, plānās kārtiņas, nanodaļiņas) gan "sakārtotā" kristāliskā stāvoklī( kvarcs, kristobalīts, tridimīts u.c.) . Šis apstāklis ļauj precīzāk noskaidrot amorfā stāvokļa ("nesakārtotības") ietekmi uz materiāla īpašībām. 
2. Stiklveida SiO₂ un tam radniecisko materiāli ir ļoti svarīgi daudzos pielietojumos. No tiem izgatavo šķiedru optiskos gaismas vadus optiskajiem sakariem un specializētiem pielietojumiem, piemēram, lieljaudas lāzeru staru pārvadīšanai medicīnā un materiālu apstrādē, šķiedras ar augstu caurlaidību spektra ultravioletajā diapazonā analītiskajos pielietojumos, šķiedras darbam augstas radiācijas apstākļos kodolenerģētikā un kosmiskajā tehnikā. Šos materiālus lieto silīcija mikroelektroniskajās ierīcēs (SiO₂ dielektriskās/pasivējošās kārtiņas), lāzeru un UV optikā (lēcas), optisko signālu apstrādē (refraktīvie Brega režģi)un dažādu nanoizmēru ierīču (fotoniskie kristāli) izveidē. Kristāliskais SiO₂ savukārt ir neaizstājams laika mērīšanas tehnikā ("kvarca" pulksteņi).

 

Pašreizējie ar SiO₂ galvenie laboratorijas pētījumu virzieni ir sekojoši:

1. Optiski aktīvo punktdefektu pētījumi stiklveida un kristāliskā SiO₂. SiO₂ ir materiāls ar izcili labu optisko caurlaidību spektra diapazonā no tuvā infrasarkanā līdz vakuuma ultravioleta apgabalam. Taču šo caurlaidību samazina lokālas novirzes no ideālas Si un O atomu savstarpējas sakārtotības SiO₂ struktūrā, tā saucamie punktdefekti. Informācija par to struktūru, optiskajām īpašībām un veidošanās procesiem ir būtiska daudzos pielietojumos.
2. Kristālisko SiO₂ polimorfu spektroskopiskās īpašības. SiO₂ kristāli pie normālas temperatūras un spiediena spēj pastāvēt dažādās stabilās (α-kvarcs) un metastabilās (α-tridimīts, α-kristobalīts, koezīts, stišovīts) formās. Parasti tiek uzskatīts, ka amorfā SiO₂ tuvākais kristāliskais analogs ir α-kvarcs. Taču pastāv hipotēze, ka amorfā SiO₂ struktūrā, it īpaši punktdefektu apgabalos, var pastāvēt regulāru struktūru motīvi, kas atbilst atomu lokālam sakārtojumam kādā no no metastabilajiem SiO₂ kristāliskajiem variantiem. Laboratorijā tiek veikti šo kristālisko polimorfu un amorfa SiO₂ optisko īpašību salīdzinoši pētījumi. 
3. Leģētu un daudzkomponenšu SiO₂-bāzētu oksīdu stiklu pētījumi. SiO₂ tiek leģēts ar citiem elementiem, lai piemērotu šo materiālu dažādu pielietojumu vajadzībām, piemēram, SiO₂-GeO₂ stikli tiek izmantoti kā fotojutīgs materiāls refraktīvu Brega režģu veidošanai optisko signālu filtrēšanai un apstrādei, SiO₂ tiek leģēts ar fluoru radiācijas noturības uzlabošanai un laušanas koeficienta modulācijai, SiO₂ leģēts ar Bi vai retzemju joniem tiek izmantots lāzeru veidošanā u.tml. 
4. Starpmezglu molekulu SiO₂ pētījumi. Amorfā SiO₂ struktūra ir raksturīga ar nano-izmēra brīvām starpatomu telpām to veidojošā SiO₄ tetraedru tīklā. Šajās brīvajās (tā saucamajās starpmezglu) telpās var ievietoties nelielas molekulas. Tās var tikt ievadītas gan difūzijas rezultātā, gan tikt radītas punktdefektu veidošanās radio-foto-ķīmiskos procesos (piem. O₂), gan stikla sintēzes procesā (piem., Cl₂). Tās spēj būtiski ietekmēt amorfā SiO₂ īpašības pielietojumos un to īpašību izpēte un detektēšanas metožu izstrāde ir praktiski svarīgas problēmas. 
5. SiO₂ nanodaļiņu un fotoķīmisko procesu uz SiO₂ virsmas pētījumi. Salīdzinājumā ar kristāliskajām SiO₂ formām, amorfs SiO₂ stikls ir raksturīgs ar lielām starpmezglu telpām, ko var uzskatīt arī par nano- un sub-nano izmēra porām. Šo poru lielumu iespējams variēt, materiālu sintezējot. Šādi materiāli ar lielu iekšējo virsmu ir perspektīvi katalīzes un sensoru pielietojumos.

Pētījumi tiek veikti galvenokārt ar spektroskopiskām metodēm. Laboratorijas aprīkojums ļauj izmantot optiskās absorbcijas un luminiscences spektroskopiju, infrasarkano absorbciju, Ramana izkliedi un vakuuma-ultravioleto spektroskopiju. Izmantojot sadarbības partneru aparatūru, pētījumi tiek veikti arī ar elektronu paramagnētiskās rezonanses spektroskopiju.

Active projects:

European Regional Development Fund

Development of mechanoluminescent thin films for real time stress detectors (2021-2023)

European Regional Development Fund (LIAA administrated)

Smart buoy for the monitoring of aquatic organisms and assessment of water quality (Spectromarine) (2022-2023)

Postdoctoral

Research and improvement of the optical properties of persistent luminescent oxide ceramics (2020-2023)

Rural support service projects

Winter wheat monitoring using spectroscopic methods (2020-2022)

 

Accomplished projects:

Light activated 4D printed materials (2019)

EraNet

Development of ultrafast ceramic detectors of ultrafast ceramic detectors of ionizing radiation based in zine oxide nanocrystals (ZnONanoLum) (2018-2021)

Metrology at the Nanoscale with Diamonds (2015-2018)

ERANET RUS PLUS, NanoRadDos (2016-2017)

Nano-structured, radiation sensitive materials for nuclear-medical and border protection applications (2016-2017)

European Regional Development Fund

Phosphorescent coatings prepared by plasma electrolytic oxidation (2017-2019)

ISSP UL project competition for students and young scientists

Dependence of the up-converted luminescence properties of individual nanoparticles on agglomeration and position (2017-2018)

Research of electric properties of transition metal oxide nanoparticles and their application in ReRAM devices (2017-2018)

Acquisition and research of PEO coatings for dosimetry applications (2016-2017)

Modeling of lanthanide ion luminescence spectra in oxide materials (2016-2017)

Latvian Council of Science

Optical properties of advanced silicon dioxide-based materials for ultraviolet and high-power photonics (2018-2021)

Research of luminescence mechanisms and dosimeter properties in prospective nitrides and oxides using TL and OSL methods (2018-2021)

Spectroscopic studies of advanced dielectrics and wide-gap semiconductors with different local disorder (2013-2016)

Development of spectroscopic methods and their application to research of multifunctional materials (2009-2012)

National Research Program

MultIfunctional Materials and composItes, photonicS and nanotechnology (IMIS2) (2014-2018)

Postdoctoral

Novel nanosized upconverting oxide materials for practical applications (2017-2020)

Research Cooperation

DEVELOPMENT OF RESEARCH AND TECHNOLOGICAL POTENTIAL FOR THE ELABORATION OF NEW NANOSTRUCTURED MATERIALS AND RELATED APPLICATIONS (2010-2013)

Parādīts, ka aktivācija ar Nb ievērojami palielina aktivātora luminiscences intensitāti ZrO₂ matricā, kas padara šo materiālu perspektīvu vairākiem praktiskiem pielietojumiem. Neskatoties uz to, ka pētījumi balstās uz Er jona luminiscences, tiek uzskatīts ka materiāla fazes stabilizēsanas, lādiņa kompensacija un luminiescences īpašības būs līdzīgas arī citiem lantanīdu joniem. Rezultāti ļauj secināt, ka luminiscences intensitāte arī citos oksīdu materiālos, kuri ir leģēti ar Ln joniem trīsvalento kationu pozicijās, var pieaugt struktūrā ievadot Nb jonus.

Turpinās ZnO luminiscento īpašību pētījumi. Cinka oksīds ir perspektīvs materiāls vairākiem iespējamiem pielietojumiem – ļoti ātru scintilatoru izveidei, jaunas paaudzes luminiscentiem gaismas avotiem, elektrovadošiem optiski caurspīdīgiem pārklājumiem, jaunas paaudzes lāzeru materiāliem. Cinka oksīda monokristālu, nanokristālu un keramiku luminiscences un īsi dzīvojošās inducētās absorbcijas pētījumi ir snieguši jaunas zināšanas par materiālā notiekošajiem procesiem.

Attīstīti vairāki PEO virzieni:

1. Pirmais PEO pārklājums ar novēroto reto zemju luminiscenci (Eu³⁺ no Al­₂O₃ matricas)
2. Izstrādāta jauna PEO pārklājumu leģēšanas metode (trīs pakāpienu poru aizpildīšana)
3. PEO pārklājums dozimetriskiem pielietojumiem
4. PEO pārklājums ar SrAl₂O₄:Eu²⁺, Dy³⁺ , kurš izrāda ilgspīdošas luminescences īpašības

Aizvadītajā dekādē SiO₂ pētniecībā mūsu laboratorijā iegūta virkne rezultātu ar būtisku fundamentālu un praktisku nozīmi.

Noteiktas optiskās īpašības tehnoloģiski nozīmīgajām starpmezglu hlora molekulām sintētiskajā SiO₂ stiklā un pirmoreiz parādīta starpmezglu Cl₂O molekulu veidošanās Cl₂ molekulu ķīmiskā reakcijā ar fotolītiskiem starpmezglu skābekļa atomiem.

Tika izpētīta SiO₂ amorfā stāvokļa ietekme uz punktdefektu veidošanos un tika parādīts, ka vakanču –starpmezglu (“Frenkeļa”) mehānisms ir efektīvāks nekā saišu disociācijas (‘norauto saišu”) mehānisms, bet abu mehānismu efektivitāti pastiprina amorfā stāvokļa nesakārtotība.

Starpmezglu skābekļa molekulu un starpmezglu O atomu difūzija SiO₂ stikla tīklā tika pētīta ar ¹⁸O izotopu bagātināšanas metodi un tika parādīts, ka termiskā starpmezglu O difūzija notiek ar tīkla apmaiņas mehānismu, peroksīda tiltiņu Si-O-O-Si formā, bet ierosinātā stāvoklī O var difundēt tīrā starpmezglu formā, bez apmaiņas ar skābekļa atomiem stikla tīklā.

Tika noteikts skābekļa norauto saišu (“NBOHC”centru) optiskās absorbcijas spektrs dziļajā UV un vakuuma UV spektrālajā diapazonā. Šiem punktdefektiem ir īpaša nozīme praktiskos pielietojumos, jo tie ir spēcīgi optiskās absorbcijas centri, un tie rodas praktiski jebkurā apstarotā SiO₂ stiklā. Pirms mūsu darba to precīzs absorbcijas spektrs dziļajā UV un vakuuma UV apgabalā nebija zināms, jo to absorbciju nebija izdevies atdalīt no daudzu citu defektu absorbcijas šajā spektrālajā rajonā.

Tika izpētīta ar fosforu saistītā luminiscence SiO₂ kristālos un stiklos. Tika atrasta jauna UV luminiscences josla (4.6 eV) ar atbilstošo ierosmes joslu pie 7.1 eV. Tā tiek saistīta ar tetraedriski koordinētu fosfora atomu (“P₂⁺ - centru” vai PO₄³⁻ komplekso jonu) SiO₂ stikla tīklā.

Tika veiktas salīdzinošas luminiscences īpašību studijas dažādos SiO₂ kristāliskajos polimorfos (α-kvarcā, kristobalītā, koezītā un stišovītā) ar skābekļa deficītu saistītajiem pašvielas defektiem un eksitoniem.

Šie pētījumi ir labi pazīstami starptautiskajā zinātnieku, kuri strādā šajā nozarē vidē, un laboratorijas pētnieki ir publicējuši vairākus pārskata rakstus par SiO₂ – bāzēto optisko materiālu problēmām.

Absorbcijas spektroskopija FTIR spektrometrija: EQUINOX 55 (10000–400 cm-1 un 22000–7000 cm‑1 spektrālam diapazonam) ar iespēju pētīt dispersos materiālus; LABOMED spektrometrs UV-VIS diapazonā; Ar elektrona kūli ierosināta inducētā absorbcija. Luminiscentā spektroskopija Luminiscences ierosmei ir pieejami dažādi avoti – impulsu elektronu paātrinātājs (10 ns, 270 keV, 1012 electrons/pulse); rentgenstari; YAG:Nd lāzers (266 nm, 532 nm), slāpekļa lāzers (337 nm); nepārtrauktā starojuma deiterija un ksenona lampas. Luminiscences detektēšana notiek ar automatizētu sistēmu – difrakcijas monohromators ar tā izejā pievienotu fotoelektronu pavairotāju vai CCD kameru. Luminiscences ar laika izšķiršanu detektēšanai izmanto fotonu skaitīšanu moduli un daudzkanālu atmiņas moduli, kura minimālais laika kanāla platums ir 250 ps. Iespējama arī absorbcijas un luminiscences reģistrācija, izmantojot ātrdarbīgu digitālu atmiņas oscilogrāfu. Iekārta luminiscences ierosmes spektru reģistrācijai. Izstrādāta TSL metodika ar dažādiem temperatūras regulēšanas režīmiem un frakcionētās luminiscences mērījumu iespējām ar semiautomātisko aktivācijas enerģiju aprēķiniem. Pārklājumu sintēze ar plazmas elektrolitiskās oksidēšanas metodi. Izstrādāta metodika Al2O3, ZnO, TiO2, ZrO2 pārklājumu sintēzei, kā nedopētiem, tā arī ar RE joniem dopētiem pārklājumiem.

• Vakuuma ultravioleta monohromatori optiskajai spektroskopijai diapazonā 120nm< λ<190nm: McPherson 234/302, VM2.

• Vakuuma ultravioletā starojuma avoti – deiterija lampas ar MgF2 logu (diapazons 120nm< λ<350nm): Heraeus PSD 200 /D200-VUV un Hamamatsu L10366.

• Eksimēru lāzers PSX-100 (λ= 157nm, impulsa garums 5ns).

• CCD spektrogrāfi Andor Newton DU971/Shamrock303 un Hamamatsu 10082CAH UV-redzamajai un tuvajai infrasarkanai spektra daļām.

• Monohromatori MDR-2, AMKO LTI spektra UV-redzamajai un tuvajai infrasarkanai spektra daļām un atbilstoši fotelektronu pavairotāji.

• Daudzkanālu fotonu skaitītājs kinētisko mērījumu veikšanai nanosekunžu un garākos laika intervālos (Fastcomtec 7882).

• Kriostati un hēlija refrižerators optisko mērījumu veikšanai 10 -300 K temperatūru intervālā (Heraeus RW2/RGD210/ROK 10-300).

• Optiskie elementi un aprīkojums daudzveidīgi pārkonfigurējamiem luminiscences un Ramana izkliedes mērījumiem (optomehāniskās detaļas, filtri, gaismas avoti, detektori, programmapgāds).

• Rentgeniekārta paraugu apstarošanai (50kV, 15mA URS60).

• Aprīkojums šķiedru optisko gaismasvadu zudumu un ultravioletās gaismas vai jonizējošās radiācijas inducētās absorbcijas mērīšanai spektrālajā diapazonā no tuvā infrasarkanā (1.5 μ)  līdz vakuuma UV (180 nm) rajonam: optiskie pozicionētāji, gaismas avots Ocean Optics  DH2000, SMA905 standarta optiskie pievadkabeļi.

Latvija:

• SIA „Baltic Scientific Instruments” (Dr. V. Gostilo, M. Shorohov)

• SIA „RITEC” (Dr. V. Ivanov, L. Alekseeva)

• SIA „ElGoo Tech”

• Riga Technical University, Institute of Silicate Materials, (Dr. A. Sutka)

• Riga Technical University, Institute of Inorganic Chemistry , (Dr. habil. sc. ing. J. Grabis)

• University of Latvia, Institute of Chemical Physics (Dr.G.Kizāne)

• University of Latvia, Institute of Microbiology and Biotechnology (Dr. J. Liepins)

Igaunija:

• University of Tartu, Institute of Physics, Laboratory of Laser Spectroscopy (Dr. S. Lange and Dr. I. Sildos)

• University of Tartu, Institute of Physics (Dr. S. Zazubovich)

Vācija:

• Technology Arts Sciences TH Köln, Institute of Automotive Engineering (Prof. Dr.Ing. Peter Krug)

Spānija:

• Fluorescence Imaging Group, Madrid, Spain (Dr. Daniel Jaque García)

Krievija:

• GOI, St. Petersburg (Dr. L. Maksimov)

• GOI, St. Petersburg (Dr.E.Gorohova)

• Buryat State University (Dr. A. V. Nomoev)

• Peter the Great St.Petersburg Polytechnic University (Prof.P.Rodnij)

• The Institute of Electrophysics of the Ural Division of the Russian Academy of Sciences (Prof.S.Sokovin)

Serbija:

• Vinča Institute of Nuclear Sciences (Dr. D. J. Jovanovic)

Polija:

• Institute of High Pressure Physics, PAN, Warszawa, Poland (Prof.W.Lojkowski)

Francija:

• CNRS Processes, Material and Solar Energy Laboratory, (PROMES), Odeillo (Dr.C.Monty)

Bohacek, P., Krasnikov, A., Nikl, M., Zazubovich, S., Zolotarjovs, A. On low-temperature luminescence quenching in Gd3(Ga,Al)5O12:Ce crystals (2019) Optical Materials, 95, art. no. 109252, . DOI: 10.1016/j.optmat.2019.109252

Cipa, J., Zarins, A., Supe, A., Kizane, G., Zolotarjovs, A., Baumane, L., Trinkler, L., Leys, O., Knitter, R. X-ray induced defects in advanced lithium orthosilicate pebbles with additions of lithium metatitanate (2019) Fusion Engineering and Design, 143, pp. 10-15. DOI: 10.1016/j.fusengdes.2019.03.096
 

Zolotarjovs, A., Smits, K., Laganovska, K., Bite, I., Grigorjeva, L., Auzins, K., Millers, D., Skuja, L. Thermostimulated luminescence of plasma electrolytic oxidation coatings on 6082 aluminium surface (2019) Radiation Measurements, 124, pp. 29-34. DOI: 10.1016/j.radmeas.2019.02.020

Grigorjeva, L., Grube, J., Bite, I., Zolotarjovs, A., Smits, K., Millers, D., Rodnyi, P., Chernenko, K. Sub-nanosecond excitonic luminescence in ZnO:In nanocrystals (2019) Radiation Measurements, 123, pp. 69-73. DOI: 10.1016/j.radmeas.2019.02.016
 

Korzhik, M., Alenkov, V., Buzanov, O., Fedorov, A., Dosovitskiy, G., Grigorjeva, L., Mechinsky, V., Sokolov, P., Tratsiak, Y., Zolotarjovs, A., Dormenev, V., Dosovitskiy, A., Agrawal, D., Anniyev, T., Vasilyev, M., Khabashesku, V. Nanoengineered Gd 3 Al 2 Ga 3 O 12 Scintillation Materials with Disordered Garnet Structure for Novel Detectors of Ionizing Radiation (2019) Crystal Research and Technology, 54 (4), art. no. 1800172, . DOI: 10.1002/crat.201800172
 

Grigorjeva, L., Zolotarjovs, A., Bite, I., Grube, J., Millers, D. Electronic processes in doped ZnO nanopowders (2019) IOP Conference Series: Materials Science and Engineering, 503 (1), art. no. 012017, . DOI: 10.1088/1757-899X/503/1/012017
 

Vitola, V., Millers, D., Smits, K., Bite, I., Zolotarjovs, A. The search for defects in undoped SrAl2O4 material (2019) Optical Materials, 87, pp. 48-52. DOI: 10.1016/j.optmat.2018.06.004
 

Vitola, V., Millers, D., Bite, I., Smits, K., Spustaka, A. Recent progress in understanding the persistent luminescence in SrAl2O4:Eu,Dy (2019) Materials Science and Technology (United Kingdom), 35 (14), pp. 1661-1677. DOI: 10.1080/02670836.2019.1649802
 

Rucins, M., Dimitrijevs, P., Pajuste, K., Petrichenko, O., Jackevica, L., Gulbe, A., Kibilda, S., Smits, K., Plotniece, M., Tirzite, D., Pajuste, K., Sobolev, A., Liepins, J., Domracheva, I., Plotniece, A. Contribution of molecular structure to self-assembling and biological properties of bifunctional lipid-like 4-(N-alkylpyridinium)-1,4-Dihydropyridines (2019) Pharmaceutics, 11 (3), art. no. 115, . DOI: 10.3390/pharmaceutics11030115
 

Skuja, L., Ollier, N., Kajihara, K., Smits, K. Creation of glass-characteristic point defects in crystalline SiO2 by 2.5 MeV electrons and by fast neutrons (2019) Journal of Non-Crystalline Solids, 505, pp. 252-259. DOI: 10.1016/j.jnoncrysol.2018.11.014
 

Ristić, I., Miletić, A., Vukić, N., Marinović-Cincović, M., Smits, K., Cakić, S., Pilić, B. Characterization of electrospun poly(lactide) composites containing multiwalled carbon nanotubes (2019) Journal of Thermoplastic Composite Materials, . DOI: 10.1177/0892705719857780
 

Trukhin, A.N. Luminescence of natural α-quartz crystal with aluminum, alkali and noble ions impurities (2019) Journal of Luminescence, 214, art. no. 116602, . DOI: 10.1016/j.jlumin.2019.116602

Trukhin, A.N. Luminescence of localized states in oxidized and fluorinated silica glass (2019) Journal of Non-Crystalline Solids, 521, art. no. 119525. DOI: 10.1016/j.jnoncrysol.2019

Trinkler, L., Trukhin, A., Cipa, J., Berzina, B., Korsaks, V., Chou, M.M.C., Li, C.-A. Spectral and kinetic characteristics of pyroelectric luminescence in LiGaO2 (2019) Optical Materials, 94, pp. 15-20. DOI: 10.1016/j.optmat.2019.05.014
 

Trukhin, A., Trinkler, L. Photoconductivity &amp; photoelectron emission of LiGaO2 crystal excited in intrinsic absorption range (2019) Optical Materials, 93, pp. 11-14. DOI: 10.1016/j.optmat.2019.05.005
 

Trukhin, A.N. Photoelectric response of localized states in silica glass (2019) Journal of Non-Crystalline Solids, 511, pp. 161-165. DOI: 10.1016/j.jnoncrysol.2019.02.002
 

Trukhin, A., Antuzevics, A. Photoluminescence and Electron Spin Resonance of Silicon Dioxide Crystal with Rutile Structure (Stishovite) (2019) Physica Status Solidi (A) Applications and Materials Science, 216 (3), art. no. 1800457, DOI: 10.1002/pssa.201800457

 

Bite, I., Krieke, G., Zolotarjovs, A., Laganovska, K., Liepina, V., Smits, K., Auzins, K., Grigorjeva, L., Millers, D., Skuja, L. Novel method of phosphorescent strontium aluminate coating preparation on aluminum (2018) Materials and Design, 160, pp. 794-802. DOI: 10.1016/j.matdes.2018.10.021

Joost, U., Šutka, A., Oja, M., Smits, K., Döbelin, N., Loot, A., Järvekülg, M., Hirsimäki, M., Valden, M., Nõmmiste, E. Reversible Photodoping of TiO2 Nanoparticles for Photochromic Applications (2018) Chemistry of Materials, 30 (24), pp. 8968-8974.  DOI: 10.1021/acs.chemmater.8b04813

Labrador-Páez, L., Jovanović, D.J., Marqués, M.I., Smits, K., Dolić, S.D., Jaque, F., Stanley, H.E., Dramićanin, M.D., García-Solé, J., Haro-González, P., Jaque, D. Unveiling Molecular Changes in Water by Small Luminescent Nanoparticles (2017) Small, 13 (30), art. no. 1700968, .  DOI: 10.1002/smll.201700968

Skuja, L., Kajihara, K., Smits, K., Silins, A., Hosono, H. Luminescence and Raman Detection of Molecular Cl2 and ClClO Molecules in Amorphous SiO2 Matrix (2017) Journal of Physical Chemistry C, 121 (9), pp. 5261-5266.  DOI: 10.1021/acs.jpcc.6b13095

Polyakov, B., Kuzmin, A., Smits, K., Zideluns, J., Butanovs, E., Butikova, J., Vlassov, S., Piskunov, S., Zhukovskii, Y.F. Unexpected epitaxial growth of a few WS2 Layers on {1100} facets of ZnO nanowires (2016) Journal of Physical Chemistry C, 120 (38), pp. 21451-21459.  DOI: 10.1021/acs.jpcc.6b06139

Kajihara, K., Skuja, L., Hosono, H. Diffusion and reactions of photoinduced interstitial oxygen atoms in amorphous SiO2 impregnated with 18O-labeled interstitial oxygen molecules (2014) Journal of Physical Chemistry C, 118 (8), pp. 4282-4286.  DOI: 10.1021/jp412606a

Šutka, A., Käämbre, T., Joost, U., Kooser, K., Kook, M., Duarte, R.F., Kisand, V., Maiorov, M., Döbelin, N., Smits, K. Solvothermal synthesis derived Co-Ga codoped ZnO diluted magnetic degenerated semiconductor nanocrystals (2018) Journal of Alloys and Compounds, 763, pp. 164-172.  DOI: 10.1016/j.jallcom.2018.05.036

Šutka, A., Vanags, M., Joost, U., Šmits, K., Ruža, J., Ločs, J., Kleperis, J., Juhna, T. Aqueous synthesis of Z-scheme photocatalyst powders and thin-film photoanodes from earth abundant elements (2018) Journal of Environmental Chemical Engineering, 6 (2), pp. 2606-2615.  DOI: 10.1016/j.jece.2018.04.003

Šutka, A., Döbelin, N., Joost, U., Smits, K., Kisand, V., Maiorov, M., Kooser, K., Kook, M., Duarte, R.F., Käämbre, T. Facile synthesis of magnetically separable CoFe2O4/Ag2O/Ag2CO3 nanoheterostructures with high photocatalytic performance under visible light and enhanced stability against photodegradation (2017) Journal of Environmental Chemical Engineering, 5 (4), pp. 3455-3462.  DOI: 10.1016/j.jece.2017.07.009

Grigorjeva, L., Millers, D., Smits, K., Zolotarjovs, A. Gas sensitive luminescence of ZnO coatings obtained by plazma electrolytic oxidation (2015) Sensors and Actuators, A: Physical, 234, pp. 290-293.  DOI: 10.1016/j.sna.2015.09.018