Ph.D. Aleksejs Zolotarjovs

 

Zinātne ir ļoti organizēta māksla. Pirmkārt, jābūt motivācijai, pat ja ilgstoši netiek sasniegts plānotais rezultāts.  Ir jāsaglabā degsme un vēlme veikt eksperimentus.  
Fizikas doktors, LU CFI pētnieks Aleksejs Zolotarjovs.

Skolas laikā es vēl neplānoju, ka savu turpmāko dzīvi saistīšu ar zinātni, bet tā sanāca, ka iestājos fizmatos un savu izvēli nenožēloju, jo pamazām zinātnes pasaule aizrāva arvien vairāk. Kad atnācu uz institūtu, mans sākotnējais darbs bija saistīts ar programmēšanu, datoriem un elektroniku. Bakalaura darba izstrādes laikā man bija iespēja iegūt praktiskas iemaņas iekārtu automatizācijā, un tā rezultātā es ieguvu nozīmīgu pieredzi un prasmes. To es ļoti novērtēju.   

Laboratorijā, kurā es strādāju, pētījumi ir pamatoti ar paredzamu galarezultātu, produktu vai tehnoloģiju. Pētām dažādus metālu oksīdu pārklājumus, taisītus ar speciālu metodi, kas nodrošina ne tikai pārklājumu izcilu mehānisko un ķīmisko noturību, bet arī ļauj pievienot tiem papildus funkcionālas īpašības, piemēram jonizējošā starojuma reģistrēšanas un mērīšanas spējas vai ilgspīdošu luminiscenci. Tomēr, laboratorijā strādā vairāk nekā 10 zinātnieku, līdz ar to ar pārklājumiem neierobežojamies un veicam materiālu izpēti ar pielietojumiem vairākās nozarēs – medicīnā, muitas kontrolē, ceļu drošībā, kriminālistikā, kodolenerģijā un citur.  

Zinātne ir ļoti organizēta māksla. Pirmkārt, jābūt motivācijai un ticībai procesam, pat ja ilgstoši netiek sasniegts plānotais rezultāts. Izaicinājums ir atrast līdzsvaru starp neveiksmīgu pētījumu turpināšanu un jaunu pētījumu meklēšanu – savādāk var nonākt pie tā, ka pētījumi tiek pamesti viena soļa attālumā no izciliem rezultātiem vai tiek pazaudēts laiks uz darbiem bez perspektīvām. 

Otrkārt,  jāpiemīt  prasmei organizēt savu laiku patstāvīgi, jo mūsu darbs nozīmē sava laika un darba plānošanu. Mēs esam procesa veidotāji. Mums pašiem sev jāatrod ceļš un uz to jāvirzās. Treškārt, ir jāplāno savs darbs tālu uz priekšu, kas ir svarīgs faktors, lai darbotos un paliktu šajā jomā ilgtermiņā.  

Darbam zinātnē Latvijā ir daudz priekšrocību. Viena no tām ir iespēja daudz ātrāk iegūt praktiskas zināšanas un attīstīt prasmes, kas noder arī dzīvē ārpus darba. Fizikas studentiem institūtā ir iespēja strādāt ar augstas klases iekārtām,  un tas ir ļoti nozīmīgs aspekts tālākai profesionālai attīstībai. Tas nozīmē, ka tiek iegūtas vērtīgas  praktiskas iemaņas papildus teorētiskajām zināšanām. Ja salīdzinām ar citām valstīm, mēs daudz ātrāk sākam strādāt zinātnē, līdz ar to izpratni par darbu zinātnē studenti iegūst agrāk.  Kopumā iespējas mums ir plašas, un vairākumā gadījumu iekārtu vai metožu pieejamība nav ierobežojošais faktors ideju attīstībā. 

Vēlos iedrošināt jauniešus darbam zinātnē, jo arī tas, ka esam maza valsts, var būt priekšrocība.  Mēs esam fleksibli, viss ir daudz pieejamāks,  līdz ar to iespēju ir vairāk, bet tas, protams, atkarīgs no tā, cik ļoti savā darbā ieguldies. Dialogā ar jauniešiem un topošajiem zinātniekiem, manuprāt, svarīgi ir zinātnieku stāsti par to, kādas iespējas paver zinātnes pasaule.  Skolotāju entuziasmam laikā, kad bērni pirmo reizi sastopas ar dabaszinātnēm pirmsskolā/skolā, un viņu spējai aizraut ar apkārtējo pasauli ir noteicošā loma, lai izaugtu jauna veiksmīgu pētnieku paaudze.


Mg. Jūlija Perveņecka

 

Man ir tāds teiciens: „As long as I belong”. Jeb, pārfrāzējot, mana degsme un vēlme darīt neapsīks, kamēr es patiešām mīlu to, ko daru, kamēr man ir interesanti censties, darīt, eksperimentēt, izzināt un izprast - tiekties pēc jauniem mērķiem, sasniegumiem, rezultātiem un atklājumiem. Kamēr es, tā teikt, it kā saplūstu vienā veselā ar zinātni.  
Fizikas maģistre, LU CFI zinātniskā asistente, LU mecenāta SIA “Mikrotīkls” stipendiāte Jūlija Perveņecka.

Mani iedvesmo III Ņūtona likums:„Action is equal to counter action”. Tas jau vairākus gadus ir uzrakstīts uz mana monitora augšējā rāmja, dienu no dienas uzturēdams manu degsmi, motivēdams un iedvesmodams darīt, tiekties un nepadoties. Ne velti CFI suvenīrus rotā uzraksts: „Degsme virza progresu ”. Jo vairāk es degu, jo vairāk daru un cenšos, taču, ja nesanāk – nekas – neveiksmes man ir kā izaicinājums – darīt, censties, sasniegt un pierādīt.  

Kā savulaik teica labs draugs,  „Zinātnieks ir diagnoze!”.  Un viņam bija taisnība – fizika, kā melnais caurums, kas reiz ievilcis gaismu, nekad to neizlaiž, burtiski ar galvu un kājām ierāva mani interesantajā, apbrīnojamajā, elpu aizraujošajā dažādu likumsakarību pilnajā, lielākai daļai neizprotamajā parādību un procesu pasaulē. Pēc studiju gadiem es uz visu skatos no fizikas likumu un parādību skatu punkta, cenzdamās visu pamatot un izskaidrot ar tiem – un man tas sanāk! Ilgāk, ātrāk, vēl procesā, bet sanāk – es atrodu saikni un izskaidrojumu. Piemēram, skatoties uz varavīksni es redzu un domāju par to, kā baltā gaisma sadalās krāšņajā varavīksnes spektrā, vairākkārtīgi lūstot katrā lietus pilienā. Bet, dzirdot tuvojamies kādu mašīnu ar ieslēgtu sirēnu, man prātā nāk Doplera efekts - viļņu pārklāšanās, pēc kā es spriežu, vai mašīna tuvojas vai brauc prom. Es to daru neapzināti, kā tāds fona process – visu laiku par kaut ko domāju, analizēju, cenšos izskaidrot un pamatot – un man tas patīk!  

Bērnībā es gribēju kļūt par visu ko - sākot ar spoku mednieku un astronautu un beidzot ar kodolfiziķi un ārstu - ķirurgu. Izzināšanu un eksperimentatora kāre man bija jau kopš bērnības. Man pagalmā bija viens ļoti jauks, gudrs vecs onkulis, kam bija dabas dots talants stāstīt par vēsturi, eksotiskām valstīm, ķīmiju, medicīnu, fiziku. Liels paldies viņam par to, ka dalījās ar mums savās zināšanās un iešķīla to izzināšanas degsmi. Kļuvu par fiziķi, lai saprastu un iemīlētu vilinošo un interesanto fizikas parādību un likumu pasauli. Mani aizrauj viss interesantais, jaunais, aktīvais, radošais, viss, kas liek izkāpt no komforta zonas un izpausties. Man patīk, ka dzīve, darbs un apkārtējie piespēlē man izaicinājumus – es ar prieku un aizrautību tos  pieņemu. Protams, patīk viss, kas saistās ar fiziku.

Darbam zinātnē nepieciešama degsme, vēlme darīt, improvizēt, censties un nenolaist rokas,  atvadoties no iesāktā. Ir jābūt gatavam visu laiku augt un pilnveidoties, lasīt, pētīt, analizēt, meklēt likumsakarības un uzklausīt tos, kas kaut ko ir sasnieguši, kā arī spēt uztvert un apdomāt konstruktīvo kritiku. Nekad nevar apstāties, pieņemot sasniegto, kā visa kalngalu. Prieku, gandarījumu un lepnumu par sevi man rada rezultātu prezentēšana zinātniskās konferencēs. It īpaši ārzemju, kur neformālās kafijas pauzēs var brīvi pienākt klāt pie kāda pētnieka ar milzum lielu pieredzi vai pasaules mēroga spožā prāta un brīvi runāt par zinātni un saņemt padomus un ieteikumus.  

Ja Jums ir sapnis, idejas, ieceres un mērķi – Dariet! - Ejiet! -  Tiecieties uz to! Neviens to neizdarīs jūsu vietā – tas ir tikai jūsu. Tikai no jums ir atkarīgs, vai to realizēsiet vai atstāsiet novārtā, atliekot uz rītdienu, kas nekad nepienāks, jo katru dienu būs jauna šodiena. Un neklausiet, ja citi saka, ka Jums nesanāks vai Tas nav iespējams – tas ir tikai viņu viedoklis, kas balstīts uz viņu dzīves pieredzi, kļūdām vai neveiksmēm – centieties! – dedziet! un nekādā gadījumā nenolaidiet rokas un nepadodieties! Dzīvot ar sapni ir daudz jaukāk nekā bez tā.  

 


Dr.phys. Gints Kučinskis

 

Mana motivācija darbam zinātnē balstās vēlmē dot ieguldījumu sabiedrībā, kā arī iespējā radīt vai atklāt ko jaunu. Gandarījums ir tajos brīžos, kad, skatoties uz to, kā lādējas telefons, zini, kā tas notiek, kas to nosaka un ka ar savu darbu dod zināmu ieguldījumu, lai šīs tehnoloģijas attīstītu. 
Fizikas doktors, vadošais pētnieks, Enerģijas iegūšanas un uzkrāšanas materiālu laboratorijas vadītājs un Vernera fon Sīmensa Izcilības balvas laureāts Gints Kučinskis.

Mana motivācija darbam zinātnē balstās vēlmē dot ieguldījumu sabiedrībā, kā arī iespējā radīt vai atklāt ko jaunu. Es uzskatu, ka tehnoloģijas mūsu dzīvi ļoti atvieglo, un zinātne palīdz šīs tehnoloģijas radīt. Manis izvēlētais zinātniskās darbības virziens ir bateriju materiālu pētījumi. Pie savas tēmas nonācu galvenokārt tās aktualitātes dēļ – pasaule šobrīd ir jaunu, efektīvāku enerģijas uzkrāšanas veidu meklējumos. Litija jonu baterijas piedāvā vienu no ērtākajām metodēm, kas paveic šo funkciju. Laboratorijā strādāju pie litija jonu bateriju elektrodu materiāliem, kas sevī var uzglabāt vairāk enerģijas iespējami ilgāku laiku. Paralēli strādājam arī pie nātrija jonu bateriju materiālu attīstības – iespējams, tā ir viena no nākotnes tehnoloģijām, taču atbildes, protams, rodas pētot. Pretēji citām elektronikas komponentēm, progress bateriju attīstībā ir lēnāks, jo mēs runājam vairs ne par tranzistoriem un diodēm, bet gan kompleksām ķīmiskām sistēmām. Progress gan, protams, kļūst redzams, paskatoties lielākā laika nogrieznī – pēdējo 30 gadu laikā litija jonu bateriju enerģijas blīvums ir vairāk kā trīskāršojies un tās arī kalpo ievērojami ilgāk.  

Interese par fiziku man radās jau skolā – fizikas skolotāja ar aizrautību pasniedza šo mācību priekšmetu, tāpēc mēs ar lielu interesi viņā klausījāmies. Tas noteikti bija viens no iemesliem, kāpēc vairāki no mūsu klases nolēma studēt fiziku. Studiju laikā, kad bija jāizstrādā bakalaura darbs, apskatīju vairākas  LU Cietvielu fizikas institūta laboratorijas un iepazinos ar vairākiem zinātniekiem. No daudzajām jomām mani visvairāk uzrunāja tieši bateriju pētniecība, jo saredzēju šī virziena aktualitāti, ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību un nākotnes iespējas. Izpratne par to, ko nozīmē un ietver zinātniskais darbs,  nāca pamazām un darot. Novērtēju, ka šobrīd mums ir iespēja strādāt ar pasaules līmeņa iekārtām, kas sniedz daudz plašākas pētījumu iespējas. Vairākus gadus es strādāju Vācijā - arī bateriju pētniecības jomā. Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, studentiem Latvijā ir vairākas priekšrocības: lielāka praktiskā pieredze un iespēja iesaistīties zinātniskos projektos, kā arī iespēja izstrādāt zinātniskās publikācijas. Līdzīgi kā citās nozarēs šeit nākas arī vairāk pacīnīties gan par savu vietu, gan nākotni. Atgriezos Latvijā ar vienu konkrētu projektu par nātrija jonu bateriju materiāliem, kas ar laiku attīstījās vēl vairākos citos bateriju pētniecības projektos. Kļuvu par Enerģijas iegūšanas un uzkrāšanas materiālu laboratorijas vadītāju.  Laboratorijā starp citām lietām tagad pētām litija un nātrija jonu bateriju elektrodus, attīstām jaunus bateriju materiālus un metodes, lai varētu prognozēt, cik ilgi baterijas kalpos. Laboratorijā šobrīd ir izveidojusies motivēta grupa, kas veic pētījumus bateriju jomā. Domāju, ka ar cītīgu darbu un nedaudz veiksmes varam sasniegt daudz. Sekoju arī citu zinātnieku sasniegumiem, kā piemēram, W. Chueh (Stenforda), J. Maier (Štutgarte), jo strādāju pie šī profesora vairāk kā 3 gadus. Spēcīgas ir arī daudzas citas grupas ASV, Eiropā un arī Āzijā.  

Darbam zinātnē nepieciešamas dažādas prasmes un īpašības, piemēram, darba patstāvīga plānošana, jo strādājam ar vairākiem zinātniskiem pētījumiem vienlaikus. Zinātniekiem, manuprāt, jāpiemīt spēcīgai zinātkārei, vēlmei meklēt atbildes, izprast procesus un parādības. Pacietība un neatlaidība nepieciešamas, lai mērķtiecīgi strādātu, pētot kādu jautājumu daudzu gadu garumā un apskatot to no visām iespējamām pusēm. Arvien aktuālāka kļūst zinātnes komunikācija ar mērķi vairot jauniešu interesi par zinātni un tehnoloģijām un veicināt sabiedrības izpratni par zinātnes sasniegumiem. Tiem jauniešiem, kas apsver darbu zinātnē, es ieteiktu apbruņoties ar pacietību un neatlaidību, jo ne vienmēr daba un tās likumi strādā tā, kā mums liekas. Tajā ir daudz nezināmā, pārsteidzošā.  

Gandarījums ir tajos brīžos, kad, skatoties uz to, kā lādējas telefons, zini, kā tas notiek, kas to nosaka un ka ar savu darbu dod zināmu ieguldījumu, lai šīs tehnoloģijas attīstītu. Bateriju materiālu pētījumu joma ir plaša, pie tās strādā ļoti daudz zinātnieku un inženieru. Ja ar manu zinātnisko darbību izdosies uzlabot kaut vissīkāko niansi  litija jonu baterijās, tā atvieglojot dzīvi kaut pāris cilvēkiem, uzskatīšu, ka manas zinātniskās darbības ilgtermiņa mērķis jau daļēji būs sasniegts. Protams, ceru, ka izdosies izdarīt vairāk. 

Brīvajā laikā dodu priekšroku aktīvai atpūtai dabā un ceļošanai.  


Dr.phys. Roberts Eglītis

 

Zinātnes atklājumi ir snieguši daudzas atbildes un pārveidojuši to, kā mēs uztveram apkārtējo pasauli. Liela daļa atklājumu, kurus mēs šodien uztveram kā pašsaprotamus (piemēram, elektrība), ir bijuši nozīmīgi pagrieziena punkti cilvēces vēsturē, tāpēc zinātne ir attīstības virzītājspēks.
Fizikas doktors, vadošais pētnieks, akadēmiķis un Baltijas Asamblejas balvas zinātnē ieguvējs Roberts Eglītis.

Interese par fiziku man radās jau skolas laikā, jo man ļoti labi padevās matemātika un fizika. Atceros, ka 11. klasē es ieguvu 2. vietu Baltijas fizikas olimpiādē skolēniem.  Arī mans tēvs bija saistīts ar zinātni, jo bija viens no Latvijas izcilākajiem psihiatriem. Doties studēt fiziku uz Latvijas Universitāti bija saprotama izvēle, jo vecāki mani pamudināja dzīvi saistīt ar zinātni, konkrēti - fiziku. Universitātē studijas bija augstā līmenī ar izciliem profesoriem, kā piemēram, profesoru Auziņu. 2. kursā jau sāku strādāt LU Cietvielu fizikas institūtā, tā arī aizsākās mans darbs zinātnē. Kad absolvēju augstskolu, man jau bija izstrādāti vairāki zinātniskie raksti, kas, neapšaubāmi, bija liels pluss manam zinātniskajam darbam. Es aizstāvēju doktora grādu Latvijā, bet pēc tam strādāju Vācijā, Zviedrijā,  arī Singapūrā, kur aizsāku bateriju pētniecību. Singapūra palikusi atmiņā kā ļoti skaista un eksotiska valsts.  ASV kā vieszinātnieks strādāju prestižajā Rutgersa Universitātē (Rutgers University). Tas bija ļoti vērtīgi un aizraujoši, jo tā bija iespēja strādāt kopā ar daudziem izciliem zinātniekiem, kā, piemēram, profesoru Deividu Vanderbiltu, kura zinātniskais raksts citēts 3000 reizes. Viņš tiek minēts kā potenciālais Nobela prēmijas laureāts. Tiešām ievērojama personība zinātnes pasaulē, tāpēc ļoti novērtēju šo pieredzi.   

Gandarījums ir par vairākiem sasniegumiem. Esmu pirmais pasaulē, kas teorētiski paredzēja iespēju izveidot augsta sprieguma 5V Li jonu bateriju, kas dos vairāk enerģijas un ļaus ierīcēm strādāt ilgāk. Mēs piedāvājam pasaulei pāriet uz 5 voltu bateriju. Tas ir milzīgs enerģijas ieguvums un milzīgs ekonomiskais efekts. Uzskatu, ka šis tiešām ir vēsturisks sasniegums. Institūtā esam arī izstrādājuši metodi, kas ļaus ražot daudz efektīvākas Saules baterijas. Es ieņemu vienu no pirmajām vietām pasaulē starp visiem latviešu fiziķiem gan pēc Hirša indeksa (H=34), gan pēc citējamības indeksa. Esmu 370 zinātnisko publikāciju autors un līdzautors (173 raksti starptautiskos recenzētos žurnālos un 197 konferenču tēzes). Seši no mūsu laboratorijas zinātniskajiem rakstiem ir citēti vairāk kā 100 reizes. Skatoties uz šiem rezultātiem, apzinos, ka ar savu darbu spēju sniegt ieguldījumu cilvēces attīstībā.

Augsti vērtēju citu zinātnieku darbu. Viens no trim 2019. gada Nobela prēmijas ķīmijā̄ laureātiem Džons Gudinafs (ASV) 1980. gados atklāja materiālus uz litija dzelzs fosfātu bāzes, kuri ļāva izveidot Li jonu baterijas ar spriegumu 3.5-4V. Tām šodien ir ārkārtīgi plašs pielietojums sadzīves elektronikā (mobilajos telefonos, pulksteņos, klēpjdatoros), arī elektromobiļos, lidmašīnās, un pat kosmosa tehnoloģijās. Tāpat profesors Deivids Vanderbilts tiek citēts praktiski jebkurā rakstā par skaitļošanas fiziku, jo viņš pirmais pasaulē izdomāja pseidopotenciālus.  Arī mans vadītājs Singapūrā Maikls R. Filpots, kurš 25 gadus strādāja IBM, ir izcila personība zinātnes pasaulē.   

Es aktīvi nodarbojos ar sportu, biju Latvijas čempions vieglatlētikā. Vēl es spēlēju basketbolu, arī šahu labā līmenī. Man patīk sacensība, jo man piemīt sportisks azarts, kas noder arī, ejot pretī jauniem izaicinājumiem zinātnes pasaulē. Tas noteikti ir palīdzējis profesionālajos sasniegumos. Strādājot maksimāli ātri un koncentrēti, ir iespējams atrast laiku arī citām nodarbēm ārpus darba zinātnē. Ir jāatrod balanss.

Zinātnes atklājumi ir snieguši daudzas atbildes un pārveidojuši to, kā mēs uztveram apkārtējo pasauli. Liela daļa atklājumu, kurus mēs šodien uztveram kā pašsaprotamus (piemēram, elektrība), ir bijuši lieli pagrieziena punkti cilvēces vēsturē, tāpēc zinātne ir attīstības virzītājspēks.