Litija jonu baterijas jau sen vairs nav stāsts tikai par viedtālruņiem vai elektroauto. Mūsdienās tās kļūst par kritiski svarīgu elementu lielajās enerģijas uzkrāšanas sistēmās, kas palīdz nodrošināt stabilu un efektīvu saules un vēja enerģijas izmantošanu. Tomēr šīm sistēmām ir kāds vājais punkts – neizbēgama novecošanās.
Jaunākajā Radio SWH raidījuma “Latvija zinātnē” epizodē par bateriju mūža pagarināšanu un zinātnes komercializāciju diskutē Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) vadošais pētnieks un Enerģijas materiālu laboratorijas vadītājs Gints Kučinskis, “BioPhoT” mentors Voldemārs Brēdiķis un biznesa attīstītāja Arta Zitmane.
Pieprasījums pēc efektīvām enerģijas uzkrāšanas sistēmām visā pasaulē aug eksponenciāli. Līdz ar to pieaug arī nepieciešamība pēc veidiem, kā baterijas padarīt izturīgākas un ekonomiski izdevīgākas. Gints Kučinskis litija jonu bateriju pētniecībai pievērsies jau kopš studiju laikiem un uzsver, ka novecošanās ir dabisks process, taču to ir iespējams būtiski palēnināt.
Galvenais bateriju "ienaidnieks" ir neatbilstoša temperatūra, taču milzīga loma ir arī lietošanas paradumiem un uzlādes režīmiem. Kučinska vadītā komanda LU CFI šobrīd strādā pie vieda algoritma izstrādes, kas ļaus kontrolēt un pielāgot šos ekspluatācijas apstākļus reāllaikā.
"Mēs saprotam, kā baterijas paliek ātri vai lēni vecākas no dažādiem apstākļiem, bet, hei, mēs taču tos apstākļus varam arī pielāgot, lai baterijas kalpotu ilgāk," saka Gints Kučinskis, LU CFI Enerģijas materiālu laboratorijas vadītājs un vadošais pētnieks.
Zinātnisks atklājums laboratorijā ir tikai pirmais solis. Lai ideja pārtaptu tirgū pieprasītā produktā, nepieciešams tiltiņš starp zinātni un uzņēmējdarbību. Šajā posmā komandai palīdz platforma “BioPhoT”.
Kā norāda Voldemārs Brēdiķis un Arta Zitmane, zinātnieki un uzņēmēji uz vienu un to pašu problēmu bieži raugās atšķirīgi: pētnieki fokusējas uz tehnoloģijas niansēm, kamēr uzņēmēji – uz tirgus reālajām vajadzībām.
Interesanti, ka LU CFI komanda ir izvēlējusies attīstīt tieši programmatūras risinājumu (algoritmu), nevis jaunu fizisku bateriju elementu. Arta Zitmane skaidro, ka algoritma lielākā biznesa priekšrocība ir tā elastība – to ir daudz vieglāk un ātrāk iespējams demonstrēt klientiem, kā arī pielāgot dažādām industrijas vajadzībām, salīdzinot ar ražošanas ziņā dārgo aparatūru.
Lai gan Latvijā nav savu litija atradņu, tas neliedz mums būt nozīmīgiem spēlētājiem globālajā bateriju industrijā. Mūsu galvenā vērtība ir zināšanas un spēja radīt viedus tehnoloģiskos risinājumus.
LU CFI komandas fokuss šobrīd ir lielās bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēmas (BESS), ko izmanto atjaunojamās enerģijas projektos. Atšķirībā no patēriņa elektronikas, kur baterijas maiņa nav tik kritiska, lielajos saules un vēja parkos katrs papildu darbības gads tieši ietekmē miljoniem eiro lielu investīciju atdevi. Tieši šajā segmentā Latvijas zinātnieku izstrādātais algoritms var sniegt vislielāko ekonomisko efektu.
