17. janvārī Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā norisinājās konference, veltīta Asociācijas EURATOM-Latvijas Universitāte (AEUL) 10 gadu jubilejai.

Konferenci atklāja IZM Valsts sekretāra vietniece Lauma Sīka, atzīmējot LU CFI vadošo lomu starptautiski nozīmīgu projektu īstenošanā, un vēlēja labu veiksmi Asociācijas darbā. LU rektors Prof. M. Auziņš norādīja uz Asociācijas institūtu daudzgadīgo veiksmīgo sadarbību un novēlēja panākums kodolsintēzes problēmu risināšanā arī turpmāk. Dr. A. Šternbergs savā ziņojumā deva īsu pārskatu par kodolenerģijas izmantošanas problēmām un Latvijas zinātnieku pievienošanos kodolsintēzes pētījumu programmām, pirms desmit gadiem noslēdzot Asociācijas līgumu ar EURATOM. Projekta ietvaros Latvijā pašlaik strādā LU Fizikas institūta, LU Cietvielu fizikas institūta un LU Ķīmiskās fizikas institūta laboratorijas. Īpaši tika atzīmēta šo institūtu dalība pasaules lielākā zinātniski pētnieciskā  projekta – kodolsintēzes reaktora ITER izveidošanā. Vienošanos par projekta izpildi 2006. gadā kopīgi parakstīja Eiropas Savienība, ASV, Krievija, Japāna, Ķīna, Dienvidkoreja un vēlāk arī Indija.  Pašlaik mūsu zinātniekiem ir iespēja veikt kopīgus pētījumus Eiropas lielajās TOKAMAK tipa iekārtās - JET- Culham, Anglijā, ASDEX-Upgrade, Garching, Vācijā, RFX – Frascati, Itālijā.   Prof. O. Dumbrājs (LU CFI) pastāstīja par teorētiskiem aprēķiniem, lai izveidotu žirotronus plazmas karsēšanai ITER reaktorā, kā arī par plazmas nestabilitātes un tās novēršanas iespējām lielas jaudas tokamakos, īpaši ITER. Prof. O. Lielausis (LU FI) ziņoja par LU Fizikas institūta magnetohidrodinamikas iekārtām – šķidro metālu kontūriem un sūkņiem, kurus paredzēts izmantot ITER darbināšanai. Ar projektu saistītie eksperimenti tiek veikti Portugālē un Itālijā bet interesi par šīm iekārtām izrāda Ķīna, Indija un kompānijas, kas attīsta ceturtās paaudzes kodolreaktorus enerģētikai. Prof. I. Tāle (LU CFI) referēja par viņa laboratorijā izveidotām spektrometriskām iekārtām piemaisījumu noteikšanai plazmā un uz tokamak sienām. Šai metodei paredzams plašs pielietojums arī citās nozarēs. Dr. G. Ķizānes (LU ĶFI)  darbs veltīts tritija kā kodoldegvielas izdalīšanās un aiztures izpētei tokamakos un ITER materiālos radiācijas, magnētiskā lauka un temperatūras ietekmē. Laboratorijā izveidotās iekārtas iespējams izmantot arī apkārtējās vides kontrolei. Dr. J. Žukovskis (LU CFI) pastāstīja par teorētisko aprēķinu izstrādi un modelēšanu jaunu, radiācijas izturīgu materiālu, tajā skaitā itrija un titāna saturošu tēraudu radīšanā. Aprēķini tiek veikti ar lielas jaudas datoriem Latvijā un Vācijā. LU prorektors Prof. I. Muižnieks informēja klātesošos par lielprojekta “Nanostrukturēto materiālu un augstas enerģijas starojuma klasteris NanoTechEnergy – attīstības iespējas” virzību. Viena no projekta prioritātēm ir „Nanostrukturēto materiālu un augstas enerģijas starojumu klasteris NanoTechEnergy”  sadaļa,  kurā ietilpst Nanostrukturēto materiālu centrs (LATNANO-C)  Ķengaraga ielā 8, MHD metodes, “Ampēra institūts” Salaspilī un Augstu enerģiju koherentā starojuma centrs Salaspilī. Savukārt Augstu enerģiju starojuma centrā Salaspilī paredzēts izvietot ciklotronu, lineāros jonu un elektronu paātrinātājus, neitronu starojuma iegūšanas iekārtas, gamma starojuma ieguves kontūru, augstas klases radioķīmisko laboratoriju, kā arī neitronu un jonu plūsmas izmantošanas gala ierīces dažādiem mērķiem. Projekta īstenošana radīs jaunas iespējas ne tikai ar kodolsintēzi saistītajos pētījumos, bet arī daudzās citās nozarēs.

Dalīties