Aiz katras krāsas slēpjas precīza zinātne – atomu izkārtojums, molekulu saites, gaismas spektri –, un tieši šajā punktā starp molekulām un krāsām attīstās materiālzinātne un jaunas inovācijas. Gaidot Zinātnieku nakti, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) pētnieki dalās stāstos par krāsu un zinātnes mijiedarbību mūsu ikdienas darbā un eksperimentos laboratorijās.
Vai zināji – ja sīkos gabalos sasmalcināsi pāva spalvu vai Morfo tauriņa spārnu, to spilgtās krāsas izzudīs. Tas ir tāpēc, ka tiem raksturīgo krāsu veido nevis pigments, bet tas kā spārnu struktūra mijiedarbojas ar gaismu. To kā šīs dabas struktūras iegūst savus zaigojošos toņus atklāj Plāno kārtiņu laboratorijas zinātniskais asistents Ēriks Dipāns
“Dabā ir sastopami gadījumi, kad pigmenta vietā izmantota tā saucamā strukturālā krāsa. Aplūkojot tās pašas pāva spalvas zem mikroskopa, acij pavērsies mikroskopiskas slāņainas struktūras. Plāna kārtiņa pēc plānas kārtiņas veido pārklājumu, kas liek gaismas viļņiem atstaroties un mijiedarboties, dodot spalvai tās mainīgo zilganzaļo izskatu. Vienmēr interesanti novērot kā daba un zinātne iet roku rokā – gaismas mijiedarbība ar plānajām kārtiņām ir ļoti būtiska darbam mūsu laboratorijā,” saka Ēriks Dipāns
Uzklājot materiālus slāni pa slānim nanometru mērogā, LU CFI pētnieki rada pārklājumus ar specifiskām optiskajām īpašībām, piemēram, SWEB projektā tiek izstrādāti logi, kas paši mazliet aptumšotos saulainās un karstās vasaras dienās, uzlabojot ēku ventilēšanu un energoefektivitāti.
Atklāj vēl citus krāsainus zinātnes brīnumus rakstu sērijā Starp molekulām un krāsām!
