Kas ir vajadzīgs, lai spētu noskriet maratonu? Vai gatavošanās tam ir vieglāka ar zinātnisko domāšanu? Uz šiem un citiem jautājumiem gribam rast atbildes, tuvojoties RIMI Rīgas maratonam, kurā Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtu (LU CFI) pārstāvēs vairāki mūsu pētnieki.
Par savlaicīgu gatavošanos un skriešanu starptautiskā mērogā sarunājāmies ar Pašorganizējošo sistēmu kinētikas laboratorijas pētnieku Aleksandru Platoņenko.
Kā tu īsumā raksturotu savu zinātnisko jomu un ko tu pētī?
Materiālu datormodelēšana atomu līmenī. Pētu pārsvarā materiālus, kas saistīti ar gaismas izstarošanu un/vai saskaras ar radiācijas ietekmi (fosfori, scintilatori, funkcionālie oksīdi).
Kad un kāpēc sāki skriet? Kā pievērsies maratoniem un garajām distancēm?
Vairs nevaru atcerēties kāpēc, bet sāku skriet 2015. gadā. Zinu, ka pirmais mērķis bija noskriet 10 km distanci Rīgas maratonā. Pēc tam pamēģināju pusmaratonu Viļņā, vēl vienu maratonu Rīgā 2016. gadā, taku skriešanu utt. Iepazinos ar citiem skrējējiem, ar kuriem braucam kopā skriet Itālijā, Polijā, Čehijā. Skriešana kļuva daļa no ceļošanas procesa, bet nebrauksi taču tālu, lai skrietu 10km. Tāpēc garās distances liekas interesantākas.
Cik laika nedēļā tu atvēli skriešanai? Kādu distanci un/vai maršrutu parasti skrien?
Cenšos izskriet 3-4 reizes nedēļā – vismaz vienu garo distanci (15+km) un vienu ar ātro skriešanu. Tagad maratona gatavošanās procesā kādus 40+km nedēļā ir jāsavāc. Maršrutu cenšos katru reizi atrast jaunu, pat viena skrējiena laikā ļoti nepatīk pa kādu ceļu skriet atkārtoti.
Vai tu redzi paralēles starp zinātnisko darbu un sagatavošanos maratonam? Kas no maratona disciplīnas visvairāk palīdz zinātnē?
Ja laicīgi sāc un sagatavojies – tad viss būs labi! To es sapratu kad skrēju nesagatavots. Uz projektu rakstīšanu, prezentācijām un runu sagatavošanu attiecināms tieši tas pats – laicīgi sākt un lēnām rakstīt un uzlabot. Tas ir labākais veids kā šos darbus paveikt!
Kā tu sabalansē treniņus ar darbu laboratorijā / projektos?
Treniņiem veltu ap 4.5 stundām nedēļā, 2 no tām – brīvdienās. Ar labu plānošanu nav sarežģīti atrast laiku. Lēnas skriešanas brīžus var arī lietderīgi izmantot, piemēram, kādu rezultātu izvērtēšanai vai projekta idejas kristalizācijai.
Kā skriešana ietekmē tavu domāšanu vai produktivitāti pētniecībā? Vai tev ir bijušas idejas vai “aha momenti” tieši skrienot?
Fiziskā slodze ļoti palīdz galvai atpūsties, tāpēc domāju ka ietekmē pozitīvi – ir nākušas gan jaunas idejas, gan sanācis citādāk paskatīties uz jau iegūtiem rezultātiem, kas novedis pie vērtīgām atziņām.
Kā tu jūties maratona pēdējos 10 km? Kā tu pārvari “gribas krīzes” – gan skrējienā, gan projektos?
Kad es ļoti labi sagatavojos skrējienam 2017. gadā, pēdējie 10km bija visātrākie. Pārvarēt krīzi ļoti palīdz līdzjutēji, bet 2019. gadā 54km taku skrējienā Polijā bija īsta gribas krīze – galva pavisam negribēja skriet pēdējos 5km. Bet viens skrējējs no Polijas ar pāris teikumiem mani pierunāja skriet kopā un pabeigt to trasi. Tāpēc gan sportā, gan darbā ir svarīgi nepalikt vienam, it īpaši kad spēki sāk izsīkt un nejūties pārliecināts.
Vai tava zinātniskā domāšana ietekmē, kā tu trenējies? Piemēram, vai tu analizē savus treniņu datus (HR, VO2max, temps) vai izmanto kādas konkrētas stratēģijas?
Jā, protams, man patīk skatīties uz datiem pēc skrējiena, lai gan saprotu, ka no lielākas daļas es neko noderīgo nevaru izsecināt. Man ir sagatavošanas plāns, pieturos pie tā. Bet mēģinu arī pielikt kaut ko jaunu, eksperimentēt treniņos, balstoties uz pašsajūtu un jaunu informāciju.
Vai šogad skriesi arī kādā citā pasākumā (piem. kādā Stirnu Bukā)?
Piereģistrējos UTMB Gauja Trail, arī 42km tikai ap Gauju pa mežu. Vēl gribu noiet/noskriet 100km ZS maršu Rīga-Ērgļi.
Kurš maratons tev ir visvairāk palicis atmiņā un kāpēc?
Mans labākais maratons 2017. gadā ar ~2:58 rezultātu. Mērķis bija sasniegts, un palika tā sajūta, cik viegls kopumā bija pats skrējiens, jo biju ieguldījis daudz spēka sagatavošanās procesā.
Ko tu ieteiktu kolēģim, kurš grib sākt skriet? Kā sākt, ja laika ir ļoti maz?
Nu ja gribas, tad vajag skriet. Vai nu pašam, vai vismaz Rīgā ir daudz iespēju skriet kopā ar citiem: RigaRunClub, Rīgas maratona atklātie treniņi. Tur parasti ir daudz iesācēju ar visām klasiskajām problēmām – nav laika, nekad līdz šīm nesportoju, bail sākt, utt.
Ja skrienot klausies mūziku, kas ir tava iecienītākā dziesma?
Skriešanas laikā klausos dažādu mūziku, parasti izvēlos vienu žanru un klausos, ko YoutubeMusic vai Spotify dod. Tā es sev atradu daudz jaunu kompozīciju, kas pēc tam palika ar mani uz ilgāku laiku.
Kas ir viena grāmata, ko ieteiktu citiem?
Kitteļa ‘Cietvielu fizika (smejas).
Kas ir viens ieradums, kas mainīja tavu dzīvi?
Laicīgi iet gulēt.
Tavs nākamais mērķis zinātnē vai skriešanā?
Skriešanas mērķi ir trīs distances šogad, tur viss skaidrs. Zinātnē – gribu piesaistīt vēl studentus laboratorijas projektiem.
