Gadu mija ir izcils brīdis, kad piebremzēt nebeidzamā progresa ceļu un novērtēt paveikto. Atskatoties uz 2025. gadu, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI) piedāvā ieskatu spilgtākajos un nozīmīgākajos šī gada notikumos!
Apbalvojumi par izcilu pētniecību
2025. gadā LU CFI pētnieku profesionālā izcilība tika augsti novērtēta gan Latvijā, gan starptautiski. Gada sākumā Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) apbalvoja iepriekšējā gada nozīmīgāko zinātnes sasniegumu autorus un kolektīvus, kuru starpā bija arī mūsu vadošie pētnieki Roberts Eglītis, Juris Purāns un Anatolijs Popovs par grafēna, bateriju, supravadītspējas un fotokatalīzes potenciāla pētījumu. Turklāt Plāno kārtiņu laboratorijas vadītājs un vadošais pētnieks Juris Purāns saņēma Lielo medaļu – augstāko LZA apbalvojumu – par augstvērtīgu pētniecību un izciliem sasniegumiem. Starptautiskā mērogā izceļams ERA-Chair projekta FeLow-D vadītāja Andrei Kholkin saņemtais IEEE “Robert E. Newnham Ferroelectrics Award” par mūža ieguldījumu feroelektriķu zinātnē – viens no prestižākajiem apbalvojumiem šajā pētniecības jomā. Gada nogalē īpašā ceremonijā Ministru kabineta balvu par izcilu mūža ieguldījumu materiālzinātnē un nanotehnoloģijās tika godināts LU CFI direktora vietnieks zinātnes jomā Andris Šternbergs.
Tāpat nozīmīgs bija LZA rudens pilnsapulces lēmums ievēlēt institūta direktoru Andri Anspoku un Spektroskopijas laboratorijas vadītāju Anatoliju Šarakovski par īstenajiem locekļiem, savukārt Enerģijas materiālu laboratorijas vadītāju Gintu Kučinski – par korespondētājlocekli, apliecinot LU CFI pētnieku nozīmīgo ieguldījumu Latvijas zinātnes attīstībā.
Panākumi projektos un konkursos
Šis bija arī ievērojamu panākumu gads pētniecības projektu, inovāciju un uzņēmējdarbības jomā. Šai augušajai kapacitātei liels nopelns ir Eiropas Komisijas finansētajam CAMART2 projektam, kas ar svinīgu pasākumu noslēdzās marta beigās. Taču spērām arī jaunus soļus – pavasarī ar vēl vienu pasākumu uzsākts tika LACISE projekts, SWEB sparīgi aizvadīja vasaras skolu un industrijas dienu, FeLow-D organizētajos semināros viesojās neskaitāmi ārzemju speciālisti, kā arī neskaitāmas aktivitātes citos projektos.
Kopumā 2025. gadā institūtā uzsākti 58 jauni pētniecības projekti: 14 no tiem pēcdoktorantūras projekti, 11 finansē FLPP programma, bet 9 – ERAF granti. BioPhoT pētniecības un inovāciju platformas pirmajā konkursā īstenošanai tika apstiprināti astoņi LU CFI projekti (vēl divos iesaistīti mūsu pētnieki), un, neskaitot šo visu, savas pētniecības gaitas uzsākuši vēl 14 zinātniskie projekti. Tas vairāk nekā dubulto iepriekšējo gadu rezultātus.
Arī inovāciju komercializācijas ziņā ir sasniegumi. Institūta spin-off uzņēmums Cellbox Labs piesaistīja 3,3 miljonu eiro finansējuma IPCEI projekta Tech4Cure ietvaros. LU CFI izstrādātais TESS sensors tika iekļauts ASV fotonikas uzņēmuma Thorlabs produktu katalogā, apliecinot institūta tehnoloģiju starptautisko konkurētspēju. Uzņēmējdarbības ekosistēmā jāizceļ arī LU CFI pētnieku dibinātais polimēru fotonikas mikročipu jaunuzņēmums AP4PIC, kas LIAA konkursā “Ideju kauss 2025” ieguva galveno balvu 10 tūkstošu eiro apmērā tālākai ideju attīstībai. Arī institūtā radītā ūdens monitoringa tehnoloģija Spectromarine plūkusi uzvaras laurus, piemēram, starptautiskajā start-up konkursā BRYCK Hub Challenge. Šie ir tikai daži no piemēriem, kas demonstrē LU CFI pētnieku spēju radīt tirgū pieprasītus augsto tehnoloģiju risinājumus.
Vērienīgi notikumi un pasākumi
Gada laikā institūts aizvadījis neskaitāmas vieslekcijas, seminārus un rosinājis zināšanu apmaiņu pētnieku vidū, kā arī sadarbojies ar izglītības iestādēm, gan uzņemot ekskursiju grupas, gan pētniekiem apmeklējot skolas ar interesantām lekcijām – tādējādi veicinām sistemātisku ieguldījumu STEM izglītībā.
Institūts arī mērķtiecīgi attīstīja dialogu ar industriju. Ir palielinājies industrijai veikto saimniecisko projektu skaits no 58 (2024. gadā) uz 68 (2025. gadā), un uzsākta sadarbība ar 8 jauniem klientiem. Īpaši jāatzīmē, ka 2025. gadā audzis LIAA finansēto vaučeru apjoms, kā arī kopējais finansējums zinātniskajiem sadarbības projektiem ir palielinājies no 190 uz 508 tūkstošiem eiro, kas nozīmē, ka saimnieciskie partneri labprāt paplašina sadarbību ārpus standarta LU CFI saimnieciskā darba pakalpojuma
Aktīvi sadarbojāmies ar politikas veidotājiem, uzņemot augsta līmeņa viesus, tostarp Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču un Klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni, kā arī piedalījāmies konferencēs un pasākumos, kur jauni enerģijas risinājumi, materiālzinātne un tehnoloģiju attīstība var sniegt lielu ieguldījumu.
2025. gadā LU CFI bija aktīvs zinātnisko pasākumu organizētājs. Ar institūta spēkiem un līdzdalību rīkotas konferences kā DOC Riga 2025, AMT 2025, kā arī pasākumi plašas sabiedrības un jauno paaudžu iesaistei, piemēram, “Saules kauss” saules enerģijas transportlīdzekļu modelēšanas sacensības skolēniem un, protams, Zinātnieku nakts. Šie notikumi guva arī rezonansi medijos, piemēram, Zinātnieku naktī uzņēmām tiešraides reportāžas no trīs dažādām televīzijām. Sadarbība ar medijiem bija aktuāls temats visa gada garumā – vairākkārt mūsu eksperti tika aicināti sniegt savu ieskatu par sabiedrībai interesējošiem jautājumiem kā ilgtspējīgā enerģija, kodolenerģija vai kas tad īsti ir maldugunis?
Cilvēkresursu izaugsme
Gada laikā LU CFI darbinieku kopējais skaits pieauga no 259 darbiniekiem janvārī līdz 286 darbiniekiem novembrī, liecinot par stabilu institūta izaugsmi un projektu apjoma palielināšanos. Vienlaikus LU CFI komandai ir pievienojušies 10 jauni zinātniskā personāla pārstāvji no ārvalstīm, tostarp no Čīles, Indijas, Irānas un Ukrainas, stiprinot institūta starptautisko kapacitāti un pētniecības daudzveidību.
Vienlīdzīga atalgojuma un darba samaksas caurskatāmības prasības kļūst par obligātu standartu ES, tādēļ LU CFI 2025. gadā uzsāka iekšējo procesu un normatīvās bāzes pilnveidi. Sadarbībā ar PwC tika izvērtēta institūta darba samaksas sistēma, lai nodrošinātu tās atbilstību ES prasībām un veiktu vienlīdzības pārbaudi.
Iepirkumi un zinātniskās infrastruktūras attīstība
2025. gadā būtiski pieaudzis iepirkumu apjoms, kas saistīts ar jaunu pētniecības projektu uzsākšanu. Vienlaikus sekmīgi uzsākts jaunu zinātnisko iekārtu iegādes process projekta “Latvijas Universitātes zinātniskās infrastruktūras attīstība RIS3 jomās” ietvaros, stiprinot arī LU CFI pētniecisko infrastruktūru un konkurētspēju.
Kopumā 2025. gads LU CFI ir bijis izaugsmes, sadarbības un mērķtiecīga darba gads, kas stiprinājis institūta zinātniskās spējas un redzamību gan Latvijā, gan starptautiski. Izsakām sirsnīgu pateicību visiem institūta darbiniekiem par ieguldījumu kopīgo mērķu sasniegšanā! Ienākot jaunajā gadā, vēlam spēku, iedvesmu un panākumus turpināt iesāktos darbus, īstenot jaunas idejas un sasniegt vēl augstākus rezultātus.
