Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) ir izdevusi savu ikgadējo gadagrāmatu – plašu pārskatu par Latvijas zinātnes attīstību, sasniegumiem, izaicinājumiem un nākotnes iecerēm. Izdevumā apkopoti dažādu zinātnisko institūciju vadītāju un pārstāvju skatījumi uz zinātnes procesiem valstī. Autoru vidū ir arī Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) direktors Andris Anspoks, kurš dalās savā redzējumā par materiālzinātnes attīstību Latvijā un tās nozīmi nākotnē. Dalāmies ar īsu izgriezumu no raksta.
Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) pieredze rāda, ka viena no valsts galvenajām nozarēm ar ievērojamu izaugsmes potenciālu ir ar optisko šķiedru saistīto produktu ražošana. Latvijas uzņēmumi, piemēram, Lightguide un CeramOptec, kas atrodas Līvānos, jau veiksmīgi konkurē pasaules līmenī. Šie produkti tiek izmantoti dažādās jomās – medicīnas ierīcēs, augstas jaudas lāzera staru pārraidē un šķiedru optiskajās sistēmās, kas spēj uztvert katru gaismas fotonu.
Starp jaunajām un strauji augošajām nozarēm minama mikrofluidika, kuras viena no daudzsološākajām pielietojuma jomām ir tā dēvētās “organ-on-chip” tehnoloģijas – ierīces, kurās var audzēt šūnas, atdarinot dzīvu orgānu uzvedību un vidi un veidojot 3D mikromēroga modeli. Šādas inovācijas paātrina zāļu izstrādi, ļaujot izmantot cilvēka šūnas un attīstīt progresīvas diagnostikas sistēmas, kā arī sekmē citu nozaru attīstību, piemēram, sintētiskā zirnekļzīda ražošanu.
Vēl viena augsti specializēta un vēsturiski spēcīga Latvijas joma ir radiācijas detekcijas un kontroles sistēmas, kur veiksmīgi darbojas uzņēmumi Baltic Scientific Instruments un Ritec. To izstrādātās tehnoloģijas tiek izmantotas atomelektrostacijās visā pasaulē. Šādi veiksmes stāsti Latvijas zinātnes un tehnoloģiju ekosistēmā nav retums – piemēram, Baltic Scientific Instruments aprīkoja Singapūru ar pilnībā automatizētu radiācijas monitoringa sistēmu gan okeāna, gan gaisa pielietojumiem. Latvijas augsto tehnoloģiju uzņēmums Sidrabe starptautiski pazīstams ar savām lielizmēra vakuuma pārklāšanas sistēmām un litija pārklājuma tehnoloģijām. To iekārtas izmanto arī cits Latvijas industrijas līderis – GroGlass, kas specializējas neredzamā stikla ražošanā, ko plaši izmanto muzejos visā pasaulē.
Citas attīstības jomas ir biomedicīna un farmācija (aktīvo farmaceitisko vielu izstrāde, molekulārā bioloģija, gēnu pētījumi), fotonika un jaunu materiālu izpēte. Vienlaikus mežsaimniecība un informācijas tehnoloģijas joprojām ir Latvijas industrijas dominējošās nozares. Ražošanas sektorā nozīmīgas, uz eksportu vērstas jomas ir mašīnbūve, farmācija, medicīnisko ierīču ražošana un elektronika.
Turpinājumā direktors uzsver, cik varīgs ir dialogs starp zinātni un industriju, kā to veicina LU CFI atvērto laboratoriju princips un inovāciju ekosistēma, kā arī kādās jomās ir svarīgi virzīties uz progresu.
