Zinātne bez robežām ir interviju sērija ar Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) zinātniekiem un darbiniekiem, kuru ikdiena cieši saistīta ar pasauli ārpus Latvijas – vai nu pēc izcelsmes, iegūtās izglītības, vai veicamā darba rakstura. Ar šo stāstu palīdzību vēlamies izcelt institūtu kā daļu no globālā zinātnes tīkla – ekselences centru, kur ģeogrāfiskās robežas nav šķērslis sadarbībai un ideju, pieredzes apmaiņa tiek likta priekšplānā. Šajā rakstā Anatolijs Popovs dalās, kā institūts izveidojis starptautiskajā sadarbībā balstīto vidi, ko šodienas pētniekiem ir iespēja aktīvi izmantot mērķu sasniegšanai.
Kādas ir jūsu darba specifikas, un kā tajā iekļauta sadarbība ar ārvalstu zinātniekiem?
Jau vairāk nekā četrdesmit gadus strādāju dažādās cietvielu fizikas jomās, taču pēdējos divdesmit gados mans galvenais pētniecības virziens ir bijis starojuma efekti – pētījumi par to, kā dažādi materiāli un sistēmas uzvedas starojuma ietekmē. Gadu gaitā esmu vadījis un ierosinājis daudzus projektus gan nacionālā līmenī Latvijā, gan starptautiski, tostarp EUROfusion Enabling Research projektus. Daudzi no tiem ir plaši sadarbības projekti, kas apvieno pētnieku komandas no vairākām valstīm.
Sadarbība ar ārvalstu zinātniekiem ir manas darbības pamatā. Esmu līdzautors daudzos kopīgos zinātniskos rakstos ar kolēģiem no Eiropas, ASV, Centrālāzijas un citur. Mēs bieži apmaināmies ar datiem, diskutējam par eksperimentu rezultātiem un salīdzinām pieejas, lai nodrošinātu, ka mūsu secinājumi ir pēc iespējas precīzāki un visaptverošāki.
Bez pētniecības esmu dziļi iesaistīts arī zinātniskās kopienas stiprināšanā un attīstībā – esmu organizējis un līdzorganizējis vairākas starptautiskas konferences, EMRS simpozijus un starptautiskās skolas. Tās ir lieliskas iespējas ne tikai dalīties ar idejām, bet arī sanākt kopā pētniekiem no dažādām disciplīnām un rosināt jaunus projektus.
Papildus tam piedalos vairākos nozīmīgos starptautiskos konsorcijos un grantu projektos, tostarp tādos, kurus atbalsta pētniecības programmas, piemēram, Horizon Europe. Šāda veida sadarbība apvieno dažādu institūciju resursus, zināšanas un tehnoloģijas, ļaujot sasniegt rezultātus ātrāk un ar lielāku ietekmi.
Kopumā mans darbs ir cieši saistīts ar starptautisku sadarbību. Esmu pārliecināts, ka zinātne visefektīvāk virzās uz priekšu tad, kad tā tiek veikta kopā – neskatoties uz robežām, kultūrām un viedokļiem.
Kā jūs raksturotu LU Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) stiprās puses?
Mūsu spēka pamatā ir tradīciju un augsto standartu saglabāšana, kas veidojusies vairāk nekā 50 gadu laikā un joprojām tiek uzturēta. LU CFI ir vairākas būtiskas stiprās puses, kas to padara par patiesi konkurētspējīgu un dinamisku pētniecības centru. Pirmkārt, spēcīgas fundamentālo un lietišķo pētījumu tradīcijas materiālzinātnē un cietvielu fizikā. Gadu gaitā ir uzkrāta dziļa pieredze tādās jomās kā funkcionālie materiāli, nanotehnoloģijas, fotonika un starojuma efekti – to visu atbalsta moderns laboratoriju aprīkojums un augstas precizitātes eksperimentālās iekārtas.
Vēl viena nozīmīga stiprā puse ir augsti kvalificēts un starptautiski saistīts pētnieku kolektīvs. Daudzi mūsu zinātnieki sadarbojas ar vadošajām universitātēm un pētniecības centriem Eiropā, ASV un Centrālāzijā (piemēram, Kazahstānā). Šī starptautiskā vide veicina ideju apmaiņu, pētnieku mobilitāti un dalību lielos Eiropas konsorcijos un projektos, piemēram, Horizon Europe un EUROfusion.
Jāmin arī spēja apvienot fundamentālo zinātni ar praktiskiem risinājumiem. Daudzi projekti savieno zinātni ar industriju, koncentrējoties uz jauniem materiāliem un tehnoloģijām, kuras iespējams ieviest ikdienas dzīvē. Tas padara mūsu darbu nozīmīgu ne tikai akadēmiskajā vidē, bet arī inovāciju un tehnoloģiju attīstības jomā.
Svarīgi uzsvērt – mēs neapstājamies pie sasniegtā. Papildus mūsu tradicionālajām pētniecības jomām šobrīd aktīvi attīstām ferrofluīdikas, biofotonikas un viedo materiālu virzienus, kuru praktiskais pielietojums kļūst aizvien pamanāmāks.
Visbeidzot – LU CFI raksturo radoša un atbalstoša vide. Starp pētnieku grupām un dažādu paaudžu zinātniekiem pastāv spēcīga sadarbības kultūra. Jaunie pētnieki aktīvi iesaistās starptautiskos projektos un apmācībās, nodrošinot mūsu zinātniskās kopienas nepārtrauktību un izaugsmi. Jāsaka godīgi – jaunie zinātnieki šodien saņem atbalstu, par kādu 90. gadu sākumā varējām tikai sapņot.
Jūsu pieredzē – kā LU CFI veicina starptautisko sadarbību?
LU CFI atbalsta starptautisko sadarbību vairākos veidos. Mēs piedalāmies lielos projektos un konsorcijos, piemēram, Horizon Europe un EUROfusion, kas apvieno komandas no dažādām valstīm. Tāpat mums ir ilgtermiņa sadarbības ar universitātēm un pētniecības centriem visā pasaulē – kopīgi raksti, datu apmaiņa, eksperimentu koordinēšana.
Turklāt institūts pats organizē starptautiskas konferences, darbnīcas un vasaras skolas, kas ļauj zinātniekiem satikties un uzsākt jaunas sadarbības. Tiek veicināta arī pētnieku mobilitāte, lai gan jaunie, gan pieredzējušie zinātnieki varētu gūt starptautisku pieredzi un atgriezties ar jaunām idejām – viss, kas vajadzīgs, ir vēlme to darīt! Kopumā LU CFI padara starptautisko sadarbību par dabiski integrētu ikdienas darba daļu.
Kā LU CFI palīdz vietējiem un ārvalstu zinātniekiem – projekti, konferences, finansējums, izaugsmes iespējas?
Šajā jomā mums patiešām klājas labi. LU CFI atbalsta gan vietējos, gan ārvalstu zinātniekus, piedāvājot daudz finansējuma un iesaistes iespēju dažādos projektos un sadarbībās. Kā jau minēju iepriekš, institūts arī organizē pasākumus, kas palīdz attīstīt prasmes, veidot kontaktus un dalīties idejās. Kopumā šeit ir atbalstoša vide, kur pētnieki var augt, uzņemties vadību un attīstīt savu starptautisko karjeru.
Iepazīsti citus zinātniekus "Zinātne bez robežām" intervijās
