Zinātne bez robežām ir interviju sērija ar Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) zinātniekiem un darbiniekiem, kuru ikdiena cieši saistīta ar pasauli ārpus Latvijas – vai nu pēc izcelsmes, iegūtās izglītības, vai veicamā darba rakstura. Ar šo stāstu palīdzību vēlamies izcelt institūtu kā daļu no globālā zinātnes tīkla – ekselences centru, kur ģeogrāfiskās robežas nav šķērslis sadarbībai un ideju, pieredzes apmaiņa tiek likta priekšplānā. Šoreiz sarunājamies ar Mairu Elksni par zināšanu atgriešanu mājās un to, cik svarīgi ir zinātnei radīt risinājumus reāliem dzīves izaicinājumiem.
Kā Jūs raksturotu savu zinātnisko specialitāti? Vai ir kādas intereses arī ārpus tās?
Nanoražošana – īsumā tas nozīmē struktūru un ierīču veidošanu nanometru mērogā (miljardu reižu mazāku par metru). Mani ļoti iedvesmo darbs ar struktūrām, kas, lai gan var būt neticami mazas, spēj virzīt neticamu tehnoloģisko progresu, piemēram, elektronikā un kvantu fizikā.
Kā Jūsu ceļš zinātnē aizveda ārpus Latvijas?
Bakalaura studijām izvēlējos matemātiku un fiziku Lielbritānijā, jo mani vienmēr ir interesējis, kā darbojas pasaule. Pēcāk, mana projekta vadītāja iedrošināta, pieteicos un ieguvu doktora stipendiju Glāzgovas universitātē, lai Džeimsa Vata Nanoražošanas centrā veidotu gallija nitrīda elektroniku. Tajā laikā arī strādāju kā pasniedzēja asistente maģistra kursā par nanoražošanu. Kad ieguvu doktora grādu, man piedāvāja pārņemt šī kursa pasniegšanu, vienlaikus turpinot pētījumus – ar prieku to pieņēmu. Pēc tam strādāju vēl divos pētījumu projektos, kas saistīti ar pusvadītāju elektroniku – viens no tiem bija lielisks piemērs sadarbībai starp industriju un akadēmisko vidi, un šīs sadarbības nozīmi uzsveru joprojām.
Kas Jūs atveda atpakaļ uz LU CFI?
Es vienmēr zināju, ka kādudien gribu atgriezties Latvijā, un, kad šis plāns sāka īstenoties un sāku meklēt darbu, mani ļoti iepriecināja atklājums, ka Latvijā ir tīrtelpas – tieši šeit, LU CFI. Protams, vēlējos pielietot savu pieredzi un turpināt pētījumus, tādēļ biju patiesi gandarīta, ka arī Latvija attīstās šajā virzienā.
Kā LU CFI atbalsta zinātniekus (dalība projektos un pasākumos, finansējuma piesaiste, izaugsmes iespējas u.c.)?
Manā pieredzē ISSP UL ļoti atbalsta pētniekus dalībai konkurētspējīgos zinātnes projektos, nodrošinot administratīvo, juridisko un zinātnisko atbalstu. Tāpat institūts veicina zinātnieku piedalīšanos konferencēs un tīklošanās pasākumos, kas dod iespējas gan pētnieku personīgai izaugsmei, gan jaunu darbības virzienu attīstīšanai institūtā.
Kāds ir Jūsu nākamais mērķis – zinātnē, karjerā vai vienkārši dzīvē?
Mans nākamais mērķis ir panākt, lai mūsu zinātniskais darbs sniegtu nozīmīgu, reālu ietekmi. Kā jau minēju – esmu redzējusi, ko spēj sasniegt veiksmīga sadarbība starp zinātni un industriju. Tieši tāpēc aktīvi iesaistos iniciatīvās, piemēram, BioPhoT projektu konkursos, kuros jau no sākuma tiek prioritizēti praktiski rezultāti un ieguvumi industrijai.
Iepazīsti citus zinātniekus "Zinātne bez robežām" intervijās
