Zinātne bez robežām ir interviju sērija ar Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) zinātniekiem un darbiniekiem, kuru ikdiena cieši saistīta ar pasauli ārpus Latvijas – vai nu pēc izcelsmes, iegūtās izglītības, vai veicamā darba rakstura. Ar šo stāstu palīdzību vēlamies izcelt institūtu kā daļu no globālā zinātnes tīkla – ekselences centru, kur ģeogrāfiskās robežas nav šķērslis sadarbībai un ideju, pieredzes apmaiņa tiek likta priekšplānā. Šoreiz sarunājamies ar Jevgēniju Kotominu par enerģiju, kas caurstrāvo viņa darbu, un iespējām, ko sniedz atvērtība sadarbībai.
Kāda ir Jūsu darba specifika, un kā tā ietver sadarbību ar ārvalstu zinātniekiem?
Esmu teorētiķis – modelēju jaunus, uzlabotus materiālus, galvenokārt enerģētikas vajadzībām: baterijām, kurināmajām šūnām, ūdeņraža ražošanai, optiskajiem logiem kodolsintēzes reaktoriem utt. Starptautiskā sadarbība mums ir ļoti būtiska, lai gūtu panākumus. Pirmkārt, mēs izmantojam jaunākos un efektīvākos datormodelēšanas rīkus, kas izstrādāti Itālijā un Austrijā. Otrkārt, mums ir piekļuve ārvalstu superdatoriem. Treškārt, tā palīdz būt informētiem par aktuālākajām problēmām.
Esmu strādājis vairākās valstīs (ASV, Kanādā, Itālijā, Dānijā, Krievijā, Kazahstānā), un pēdējos 25 gadus – pārsvarā Vācijā. Visos gadījumos mūsu zināšanas bija savstarpēji papildinošas un nesa abpusēju labumu. Piemēram, Maksa Planka Cietvielu fizikas institūtā mēs veicām un joprojām veicam modelēšanu un prognozējam jaunus protonus vadošos katodus un elektrolītus jauniem kurināmo šūnu veidiem, kurus sintezēja un testēja vietējie eksperimentālisti, bet īpaši koncentrējoties uz reakcijas mehānismu izpratni, kas eksperimentāli bieži nav nosakāma. Šāda datoru atbalstīta sadarbība ļauj mums optimāli izstrādāt jaunus efektīvus materiālus un ierīces.
Kas jūsuprāt ir LU CFI stiprās puses?
Mūsu institūts ir viens no Eiropas līderiem materiālzinātnē – ar lielu uzkrāto pieredzi –, tai skaitā arī teorētiskajā modelēšanā, kurā esam atvērti auglīgai sadarbībai.
Kā LU CFI veicina starptautisko sadarbību?
Viens no efektīvākajiem veidiem ir starptautiskie projekti (piemēram, COST, Apvārsnis, ERA-NET), kuros vairākas pētniecības grupas no dažādām valstīm papildina cita citu. Pašlaik esam iesaistīti vairākos šādos projektos – mēs teorētiski modelējam materiālus un izvirzām prognozes, Slovēnijas partneri sintezē šos nanomateriālus, bet Taivānas partneri testē fotostimulētas ūdeņraža ražošanas efektivitāti. Šīs sadarbības rezultātā esam izstrādājuši jaunus, efektīvus fotokatalizatorus un publicējuši augstas kvalitātes zinātniskos rakstus.
Kā LU CFI atbalsta zinātniekus – gan vietējos, gan ārvalstu (dalība projektos un pasākumos, atbalsts finansējuma piesaistē, izaugsmes iespēju veicināšana u.c.)?
Jaunie zinātnieki tiek laipni aicināti piedalīties lielākajā daļā pētniecības projektu – tas pat ir viens no nosacījumiem, lai iegūtu Latvijas Zinātnes padomes finansējumu. Manuprāt, ja Izglītības un zinātnes ministrija nodrošinātu atbilstošu finansiālu atbalstu, LU CFI varētu kļūt par pētniecības centru, kur jaunie ārvalstu zinātnieki ar stipendijām varētu ierasties uz vairākiem mēnešiem, lai veiktu kopīgus pētījumus. Manas karjeras sākumā ļoti nozīmīgs bija šāds starpdisciplinārais materiālu centrs Rietumu Ontario universitātē Kanādā, kur guvu neatsveramu pieredzi.
Iepazīsti citus zinātniekus "Zinātne bez robežām" intervijās
