Zinātne bez robežām ir interviju sērija ar Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) zinātniekiem un darbiniekiem, kuru ikdiena cieši saistīta ar pasauli ārpus Latvijas – vai nu pēc izcelsmes, iegūtās izglītības, vai veicamā darba rakstura. Ar šo stāstu palīdzību vēlamies izcelt institūtu kā daļu no globālā zinātnes tīkla – ekselences centru, kur ģeogrāfiskās robežas nav šķērslis sadarbībai un ideju, pieredzes apmaiņa tiek likta priekšplānā. Šoreiz runājam ar Gintu Kučinski par pieredzes uzkrāšanu no pasaules asākajiem prātiem enerģijas materiālu jomā un par to, kā būt virzošajam spēkam pārmaiņām, kuras vēlies redzēt.
Kā Jūs raksturotu savu zinātnisko specialitāti? Vai ir kādas intereses arī ārpus tās?
Pasaulei virzoties uz ilgtspējīgāku enerģijas ražošanu un uzglabāšanu, mans ieguldījums ir izstrādāt materiālus un procesus nākamās paaudzes enerģijas uzglabāšanai. Vadu pētniecības laboratoriju, kas specializējas litija jonu un nātrija jonu baterijās, izstrādājot un uzlabojot elektrodmateriālus un pētot materiālu un bateriju elementu novecošanos. Laboratorijā strādājam arī pie saistītām enerģijas tehnoloģijām, piemēram, ūdeņraža ražošanas. Papildus pamata zinātniskajiem uzdevumiem, piemēram, eksperimentu plānošanai, pētnieku uzraudzīšanai un zinātnisko rakstu sagatavošanai, es radītas idejas attīstu konkurētspējīgos projektu pieteikumos.
Kā Jūsu ceļš zinātnē aizveda ārpus Latvijas?
Mans ceļš enerģijas uzglabāšanas materiālu jomā sākās LU CFI, kur rakstīju savu bakalaura darbu laikā, kad bateriju pētniecība Latvijā bija atdzimšanas procesā. Turpināju darbu šeit līdz pat doktorantūrai, kad man radās vērtīga iespēja padziļināt savas zināšanas par bateriju materiāliem Maksa Planka Cietvielu pētniecības institūtā Štutgartē, pateicoties Deutsche Bundesstiftung Umwelt stipendijai.
Pēc promocijas darba man bija skaidrs, ka vēlos turpināt paplašināt zināšanas. Tajā brīdī karjeras turpināšana ārpus Latvijas nebija vien aizraujoša iespēja – tā bija būtiska, lai iegūtu plašāku pieredzi, sadarbotos starptautiski un strādātu ar modernu pētniecības infrastruktūru, kas Latvijā vēl nebija pieejama. Arī pētniecības finansējuma iespējas Latvijā tolaik bija ierobežotas – īpaši jaunajiem zinātniekiem.
Tādēļ vēl trīsarpus gadus pavadīju kā pēcdoktorantūras pētnieks Maksa Planka institūtā, strādājot augsta līmeņa pētniecības vidē, apgūstot jaunas prasmes un veidojot profesionālo tīklu, kuru aktīvi izmantoju joprojām.
Kas Jūs atveda atpakaļ uz Cietvielu fizikas institūtu?
Atgriešanās Latvijā un LU CFI tobrīd nebija viegls lēmums. Motivējošs faktors bija iespēja turpināt darbu jomā, kas mani aizrauj, vienlaikus esot tuvāk draugiem un ģimenei un saglabājot akadēmisko brīvību.
Neskatoties uz neskaidrību un tolaik ierobežotajiem resursiem, ar kolēģu un ģimenes atbalstu un daudzām darbam veltītām papildu stundām izdevās iegūt pētniecības finansējumu un būtiski paplašināt komandu. Tagad vadu vairāk nekā 25 cilvēku laboratoriju, kas strādā pie bateriju materiālu un ūdeņraža enerģijas tehnoloģiju izstrādes.
Jāatzīst, ka kopš došanās uz Vāciju 2015. gadā, pētniecības vide Latvijā un LU CFI ir ievērojami uzlabojusies. Šobrīd strādājam ar modernām iekārtām, izbaudām atsaucīgu institucionālo palīdzību un piekopjam arvien starptautiskāku skatījumu. Mūsu laboratorijā ne tikai uzņemam un apmācām Latvijas studentus un pētniekus, bet arī talantus no ārzemēm, un mums ir daudz veiksmīgu sadarbību ar Latvijas un Eiropas pētniecības institūtiem un uzņēmumiem. Skatoties uz šī brīža situāciju “no pagātnes”, man noteikti skaustu iespējas, kas studentiem un jaunajiem profesionāļiem LU CFI pieejamas šobrīd.
Ja ir viena lieta, ko šī pieredze mani ir iemācījusi – nekad nenovērtē par zemu savu spēju veidot vidi un virzīt nozīmīgas pārmaiņas.
Kā LU CFI atbalsta zinātniekus (dalība projektos un pasākumos, finansējuma piesaiste, izaugsmes iespējas u.c.)?
LU CFI nodrošina pētniekiem atbalstošu vidi, piedāvājot spēcīgu administratīvo palīdzību un ļaujot pēc iespējas vairāk koncentrēties uz zinātnisko darbu mūsu projektos balstītajā zinātnes sistēmā. Institūts mudina piedalīties starptautiskos projektos un pasākumos, aktīvi palīdz piesaistīt finansējumu un veicina profesionālo izaugsmi. Svarīgi, ka šeit ir praktiskuma kultūra, ko arī pats cenšos veicināt – lēmumi un atbalsts tiek pieņemti, vadoties pēc tā, kas ir lietderīgi un labāk palīdz sasniegt izvirzītos zinātniskos mērķus.
Kāds ir Jūsu nākamais mērķis – zinātnē, karjerā vai vienkārši dzīvē?
Mans pašreizējais mērķis ir turpināt veidot spēcīgu, motivētu pētniecības komandu un stiprināt enerģijas uzglabāšanas jomas ekosistēmu – gan LU CFI ietvaros, gan ārpus tā. Zinu, ka mūsu inovācijām ir potenciāls veiksmīgi pārtapt reālās industriālās tehnoloģijās ar taustāmu pienesumu.
Iepazīsti citus zinātniekus "Zinātne bez robežām" intervijās
