Vai esi kādreiz redzējis noslēpumainas gaismiņas, kas mirgo purvos vai kapsētās? Tās dēvē par maldugunīm – dabas parādību, kas gadsimtiem ilgi apvīta ar teikām un nostāstiem. Mūsdienās zinātne piedāvā daudz racionālāku skaidrojumu – par to Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) Optisko materiālu laboratorijas vadošā pētniece Virgīnija Vītola.
Viņa skaidro, ka maldugunis rodas organisku vielu sadalīšanās procesos anaerobos apstākļos, kad veidojas fosfīna un difosfīna gāzes, kas spēj pašaizdegties, radot nelielas zilganas liesmiņas.
Turklāt, kā atklāj jaunākie pētījumi, šo mistisko parādību dažkārt pavada arī mikrozibens jeb sīkas elektriskās dzirksteles, kas veidojas uz ūdens pilienu virsmām. Šīs parādības kopā rada noslēpumaino, spokaino mirdzumu, ko cilvēki gadsimtiem ilgi vērojuši purvos.
Bet ar to stāsts nebeidzas – zinātnieki ir pētījuši arī oranžās “zombiju liesmiņas”, Svētā Elma ugunis un bioluminiscējošus organismus, kas savā veidā veido līdzīgas gaismas parādības dabā.
Kā šie dažādie procesi norit un kāpēc maldugunis patiesībā nav tik mistiskas, kā šķiet
