JĀNIS KLEPERIS dzimis 1951. gadā Launkalnes pagasta "Lejas Kleperos". Mācījies Drustos, bet pēc vidējās izglītības iegūšanas Smiltenē, 1970. gadā iestājies Latvijas Valsts Universitātes (LVU) Fizikas un matemātikas fakultātē pusvadītāju fizikas specialitātē, kuru absolvēja 1975. gadā. No 1972. gada strādājis par vecāko laborantu LVU Pusvadītāju fizikas problēmu laboratorijā, bet 1979. gadā jau bijis jaundibinātā LU Cietvielu fizikas institūta zinātniskās grupas vadītājs. Dr. phys. Jāņa Klepera zinātniskā karjera vienmēr ir bijusi cieši saistīta ar LU Cietvielu fizikas institūtu, kur viņš strādāja vairāk nekā piecas desmitgades, 1998. gadā izveidojot un vadot LU CFI Gāzu sensoru laboratoriju, 2005. gadā Ūdeņraža enerģētikas materiālu laboratoriju, kas, paplašinoties pētījumu virzieniem, 2018. gadā kļuva par Enerģijas iegūšanas un uzkrāšanas materiālu laboratoriju.
Jāņa Klepera zinātniskā darbība tika veltīta pētniecībai materiālu fizikas un cietvielu jonikas virzieniem, elektrohromismam un inovatīvām plāno kārtiņu iegūšanas metodēm un to fizikāli-ķīmisko īpašību izpētei. Viņš pētīja materiālus, kas piemēroti ūdeņraža enerģijas tehnoloģijām, kā elektrodi ūdens elektrolīzei, hidrīdus veidojoši metāli, poraini un slāņaini materiāli ūdeņraža uzglabāšanai, polimēri un neorganiski jonus vadoši materiāli, membrānas kurināmā elementiem un gāzu atdalīšanai, un materiālus gāzu sensoriem un sensoru sistēmām mākslīgajai ožai, foto-katalītiskus un gaismas jutīgus materiālus Saules enerģijas savākšanai un uzglabāšanai. Daļa zinātniskā darba tika veltīta gaisa piesārņojuma pilsētvidē noteikšanai un tā samazināšanas iespējām.
J. Kleperis vadīja daudzus Latvijas un starptautiskos projektus, ir publicējis vairāk nekā 200 zinātnisku darbu, no kuriem vairāk nekā 100 ir indeksēti SCOPUS, sasniedzot indeksu 18 un citējamību vairāk nekā 1800 reižu. Jānis ir autors divām nodaļām grāmatās, redaktors grāmatai “Electrolysis” un 2 rakstu krājumiem. Viņš aktīvi iesaistījās Latvijas Ūdeņraža asociācijas darbā, esot tā valdes priekšsēdētājs, kā arī bija Rīgas domes konsultatīvās padomes loceklis, LZP eksperts vairākās komisijās un veica pienākumus kā LU Cietvielu fizikas institūta Zinātniskās padomes loceklis.
Neskatoties uz plašo zinātnisko darbību, Jānis Kleperis bija arī Latvijas patriots un jau 1981. gadā ar līdzbiedriem lika pamatus tautas tradīciju kopai ‘Budēļi’, kas vēl joprojām aktīvi muzicē un kopj latviešu tautas tradīcijas jau vairākās paaudzēs. Tomēr pāri visam, Jānis bija ģimenes cilvēks, kurš rūpējās un gādāja par savējiem.
Jāņa Klepera darbs bija vērsts uz nākotni — uz ilgtspējīgu enerģiju, inovācijām un vides aizsardzību. Viņa pētniecība un sabiedriskais ieguldījums ir atstājis paliekošu nospiedumu Latvijas zinātnes un kultūras attīstībā. Mēs zaudējam ne vien izcilu zinātnieku, bet arī sirsnīgu un izpalīdzīgu kolēģi, cilvēku ar dziļu intelektu, atbildību un sirds gudrību. Viņa darbs un personība būs vienmēr gaišā piemiņā.
