Viedie Metālu Oksīdu Nanopārklājumi un HIPIMS Tehnoloģijas (2019. - 2022.)

Projekts Nr. 1.1.1.1/18/A/073

Projekta  ilgums: 01.03.2019. – 28.02.2022.

Projekta zinātniskais vadītājs: Dr.hab.phys. Juris Purāns

Projekta īstenotāji: Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts sadarbībā SIA “Sidrabe Vakuum”

2019.gada 15.martā Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI) un Centrālā finanšu līgumu aģentūra parakstīja vienošanos par Eiropas Savienības fonda projekta “Viedie Metālu Oksīdu Nanopārklājumi un HIPIMS Tehnoloģijas ” (Projekts) īstenošanu.

Projekta mērķis ir izstrādāt jaunus reaktīvas augsti jonizētas impulsu magnetronu izsmidzināšanas (HiPIMS) tehnoloģijas, lai izgatavotu viedos pārejas metālu oksīdu daudzslāņu nanopārklājumus caurspīdīgās elektronikas (TCO) un elektrohromo (EH) materiālu pielietojumiem, lai atīstītu “roll-to-roll” reaktīvo R-HiPIMS tehnoloģiju.

Projekta kopējās attiecināmās izmaksas: 648 750,00 EUR, t.sk., Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 374 919,00 EUR.­


Par projekta īstenošanu (laika posms 01.03.2019. – 30.06.2019.)

08.07.2019.

Projekta Nr.1.1.1.1/18/A/073 “Viedie Metālu Oksīdu Nanopārklājumi un HIPIMS Tehnoloģijas” ietvaros  tā uzsākšanas fāzē tika veikta laboratorijas iekārtu (LU CFI un SIA Sidrabe Vacuum) sagatavošana un aprīkošana plānoto tehnoloģisko pētījumu veikšanai, kā arī tika sākti pētījumi projekta darbību “Reaktīvās R-HiPIMS TMO plānas plēves izsmidzināšanas uzklāšanas tehnoloģijas izstrāde “ un “Reaktīvās R-HiPIMS izsmidzināšanas TMO plāna plēves uzklāšanas tehnoloģijas izstrāde” ietvaros.  Veikta pētījumam nepieciešamo magnetronu un HIPIMS sistēmas montāža un pieregulēšana un vakuuma sistēmas pielāgošana divu magnetronu “roll-to-roll” pārklāšanas procesam, kā arī tehnisko risinājumu iespēju izpēte, lai nodrošinātu R-HIPIMS reaktīvo magnetronu izputināšanas tehnoloģisko procesu un izveidota reaktīvā magnetronu izputināšanas procesa parametru kontroles sistēma.  

Projekta darbības “TMO un TMO / TCO īpašību datormodelēšana “ ietvaros ir sākti praktiski aprēķini, izmantojot CRYSTAL datorprogrammu. Saskaņā ar pētījuma plānu veikti vairāki datoraprēķini. Tika modelēta cinka oksīda superšūna ar irīdija atomu kā aizvietošanas defektu un ar papildus starpmezglu skābekļa atomiem. Iegūtas vairākas iespējamas defektu izvietošanas konfigurācijas un tiek gatavots tos izvērtējošs apraksts. Rezultātus apkopojošs ziņojums “Hybrid density functional calculations of Ir-doped ZnO” tika pieņemts zinātniskajā konferencē “E-MRS 2019 Fall Meeting” mutiska referāta veidā.

Savukārt projekta darbības “Iegūto TMO un EC paraugu raksturojums “ ietvaros tika iegūtas ReO3 plānās kārtiņas un uzsākti pētījumi, izmatojot LU CFI aparatūru: UV-VIS, XRD, Ramana metode.