Perifērās Vizuālās Informācijas Ietekme uz Centrālā Uzdevuma Izpildi
MSc. Ieva Timrote (LU Optometrijas un redzes zinātnes nodaļa), Promocijas darba priekšaizstāvēšana
Redzes uztvere ir sarežģīts process, kura laikā informācija no apkārtējās vides nonāk acī, kur tā tiek pārveidota no fizikāla stimula neirālā impulsā, kas ir sarežģīts process. Būtiski, ka laterāli genikulārajā ķermenī smadzeņu līmenī nonākusi, galvenokārt, divu veidu informācija – P ceļu veidojošās šūnas ir atbildīgas par informācijas precizitāti, kas tiek izmantota sīku priekšmetu un detaļu saskatīšanai, savukārt, M ceļu veidojošās šūnas satur informāciju, kas nāk no acs perifērijas, līdz ar to nodrošina informāciju par kustību un perifēro redzi, kas ir nozīmīga stimula pamanīšanai (Stein, 2001). Parrish et al (2005) norāda, ka M ceļu funkcionāla nobriešana notiek līdz 3-4 gadu vecumam vai pat 7-8 gadu vecumam, bet P ceļu nobriešana līdz 3-4 gadu vecumam vai pat 11-12 gadu vecumam atkarībā no psihofizikālā uzdevuma grūtības pakāpes. Lai gan mūsdienās tiek izmantoti dažādi testi redzes funkciju novērtēšanai, centrālais uzdevums ir salīdzinoši vienkāršs un nelīdzinās ikdienas situācijai. Līdz ar to šī darba mērķis bija novērtēt dalībnieka uzmanību un redzes uztveri perifērijā, veicot centrālu uzdevumu ar dažādu apkārt esošo perifēro vizuālo informāciju. Lai izvērtētu perifērās vizuālās informācijas ietekmi centrālā uzdevuma veikšanā, tika izveidota datorprogramma, kura nodrošināja iespēju mainīt centrālā uzdevuma veidu, kā arī perifērās vizuālās informācijas veidu tuvajā un tālajā perifērijā. Iegūtie rezultāti liecina, ka arī vecumam un centrālo uzdevumu veidojošajiem burtiem ir nozīme centrālā uzdevuma veikšanā. Savukārt, ja papildus statiskam troksnim tālajā perifērijā parādās arī figūras, centrālais uzdevums tiek pildīts mazāk precīzi. Būtiski, ka liels, statisks vizuālais troksnis tālajā perifērijā palīdz centrālo uzdevumu veikt ātrāk, savukārt, kustīgs troksnis apgrūtina centrālā uzdevuma pildīšanu, tādēļ tas tiek veikts lēnāk.
