Identifikācijas numurs: LZP-2025/1-0342

Tips: Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts

Projekta ilgums: 01.01.2026. - 31.12.2028.

Projekta vadītājs: Dr. Juris Purāns, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI)

Kopējais finansējums: 300 000 EUR


 

Projekta kopsavilkums:

Projekts paplašina funkcionālo materiālu pētniecības robežas, izstrādājot jauna tipa itrija bāzes jaukta anjonu sastāva plānās kārtas, kur vienā kristāliskā struktūrā vienlaikus tiek integrēti skābekļa, ūdeņraža un slāpekļa anjoni. Šāda pieeja ļauj pārsniegt tradicionālo viena anjona materiālu iespējas un nodrošina precīzāku kontroli pār materiālu elektroniskajām, optiskajām un ķīmiskajām īpašībām.

Izmantojot reaktīvo magnetrona izsmidzināšanu, rūpnieciski mērogojamu un videi draudzīgu plāno kārtu iegūšanas metodi, projektā tiks izstrādāti stabili un reproducējami sintēzes procesi jauniem savienojumiem, tostarp itrija oksinitrīdam (YON), itrija nitrīda-hidrīdam (YHN) un pilnīgi jaunai trīskārša anjonu sistēmai YHNO. Detalizēta struktūras, sastāva un funkcionālo īpašību izpēte ļaus izprast, kā anjonu kombinācijas nosaka fotohroniskās, elektriskās un fotokatalītiskās īpašības.

Viens no galvenajiem zinātniskajiem mērķiem ir būtiski uzlabot itrija oksihidrīda fotohronisko pārklājumu veiktspēju, palielinot optisko kontrastu, saīsinot pārslēgšanās laikus un uzlabojot ilgtermiņa stabilitāti. Papildus tam projekts pētīs jaukta anjonu sastāva plāno kārtu fotokatalītiskās īpašības, sasaistot fundamentālo materiālu ķīmiju ar gaismas vadītiem vides un enerģijas procesiem.

Projekta rezultāti veidos stabilu zinātnisko pamatu nākamās paaudzes viedajiem pārklājumiem, īpaši energoefektīviem logu risinājumiem, kas spēj dinamiski regulēt saules starojumu bez ārēja enerģijas patēriņa. Mērogojamu plāno kārtu tehnoloģiju izmantošana nodrošina tiešu ceļu uz rūpniecisku ieviešanu un tehnoloģiju pārnesi. Ilgtermiņā izstrādātie materiāli un procesi var veicināt ēku enerģijas patēriņa samazināšanu, vides kvalitātes uzlabošanu un augstas pievienotās vērtības materiālu pētniecības attīstību Latvijā un Eiropā.

 


PAR PROJEKTA ĪSTENOŠANU (PERIODS 01.07.2026.–30.09.2026.)

Pārskata periodā tika turpināts darbs pie itrija nitrīda un citu itrija jaukto anjonu savienojumu plāno kārtiņu izpētes. Līdztekus laboratorijas mēroga eksperimentiem pārklājumi tika uzklāti arī uz lokanām pamatnēm, izmantojot no ruļļa uz rulli magnetronās izputināšanas iekārtu. Iegūtie paraugi vēlāk tika demonstrēti Zinātnieku nakts pasākumā, iepazīstinot apmeklētājus ar plāno kārtiņu uzklāšanu, izmantojot no ruļļa uz rulli metodi, un fotohromajiem materiāliem (skat. attēls(pa kreisi)).

Pārskata periodā Edvards Strods piedalījās starptautiskajā konferencē PSE 2026 (International Conference on Plasma Surface Engineering) Erfurtē, Vācijā. Konferencē tika prezentēts stenda referāts “Izputināšanas atmosfēras ietekme uz YHO plāno kārtiņu optiskajām īpašībām un tekstūru” (“Influence of sputtering atmosphere on the optical properties and texture of YHO thin films”), kurā tika atspoguļoti rezultāti par itrija jaukto anjonu savienojumu plāno kārtiņu izgatavošanu un īpašību izpēti (skat. attēls(pa labi)). Dalība konferencē sniedza iespēju apspriest iegūtos rezultātus ar pētniekiem, kuri darbojas magnetronās izputināšanas un funkcionālo plāno kārtiņu materiālu jomās. Konferencē gūtās zināšanas un saņemtie ieteikumi tiks izmantoti turpmākajā projekta īstenošanā.


PAR PROJEKTA ĪSTENOŠANU (PERIODS 01.04.2026.–30.06.2026.)

Pārskata periodā tika turpināta itrija nitrīda (YN) plāno kārtiņu uzklāšana uz stikla pamatnēm ar reaktīvo magnetrono izputināšanu. Lai noteiktu piemērotākos kārtiņu augšanas apstākļus, tika mainīta slāpekļa un argona gāzu plūsmu attiecība, izputināšanas spiediens, jauda un uzklāšanas laiks. Tika pārbaudīti dažādi izputināšanas režīmi, tostarp līdzstrāvas (DC), impulsu līdzstrāvas un lielas jaudas impulsu magnetronās izputināšanas (HiPIMS) režīms. Atsevišķiem paraugiem tika uzklāti arī AlN un Al2O3 aizsargslāņi, lai mazinātu apkārtējās vides ietekmi.

Pirmajām YNx plānajām kārtiņām, kas iegūtas pie paaugstinātas temperatūras, rentgendifrakcijas mērījumos tika novērots izteikts maksimums, kas atbilst kristāliska YN difrakcijas datiem. Šie rezultāti liecina, ka paaugstināta pamatnes temperatūra var būt nozīmīgs parametrs YN kārtiņu iegūšanai. Optisko īpašību mērījumos noteiktās aizliegtās zonas platums bija lielākas nekā teorētiskajos aprēķinos prognozētās YN savienojumam (skat. attēlu).


PAR PROJEKTA ĪSTENOŠANU (PERIODS 01.01.2026.–31.03.2026.)

Pārskata periodā magnetronās izputināšanas iekārta G500M tika sagatavota un pielāgota itrija jaukto anjonu savienojumu plāno kārtiņu iegūšanai. Vakuuma kamerā tika uzstādīta metāla plāksne, kuru pārklājuma uzklāšanas laikā nepārtraukti dzesē ar šķidro slāpekli, lai tā darbotos kā kriogēnais sūknis un samazinātu ūdens tvaiku daudzumu kamerā. Iekārtā tika integrēta arī in situ optiskās caurlaidības mērīšanas sistēma un masas spektrometrs gāzu sastāva analīzei.

Tika iegūti pirmie itrija nitrīda (YNx) plāno kārtiņu testa paraugi, lai izvērtētu uzklāšanas procesu un noteiktu piemērotus apstākļus turpmākiem sistemātiskiem YN plāno kārtiņu pētījumiem.

2026. gada 24. martā žurnālā Symmetry, 18(4), 550, tika publicēts zinātniskais raksts “B3LYP and B3PW Simulations of ABO3 Perovskite (001) Surfaces, Interfaces, and Oxygen Vacancies Therein” (skat. attēlu).