Nesen Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) pētniece Ināra Ņesterova sniedza eksperta viedokli par bateriju tehnoloģiju aizkulisēm, lai skaidrotu jautājumus, kas cilvēkiem rodas ikdienas dzīvē lietojot bateriju darbinātas elektroniskās ierīces. Piemēram, telefons, kas agrāk bez problēmām izturēja visu dienu, pēc vairākiem lietošanas gadiem prasa daudz biežāku uzlādi – kāpēc tā?
Litija jonu baterijas laika gaitā zaudē kapacitāti gan iekšējo elektroķīmisko procesu, gan mūsu ikdienas paradumu dēļ. Bateriju izpēte ir daļa no plašāka zinātniskā jautājuma: kā enerģiju efektīvāk saražot, droši uzglabāt un izmantot gan viedtālruņos, gan lielapjoma energoapgādes sistēmās.
“Kad mājās ieslēdzam gaismu vai uzliekam lādēties telefonu, aiz tā slēpjas zinātnieki, kas ikdienā pēta bateriju materiālus jaunu un efektīvu tehnoloģiju izstrādei, kā arī meklē veidus, kā samazināt enerģijas zudumus elektrotīklā,” skaidro LU CFI Enerģijas materiālu pētniece Ināra Ņesterova.
Novecojot ierīcei, baterijas darbības laiks starp uzlādes reizēm saīsinās. To nosaka vairāki mikroskopiski un praktiski faktori:
Materiālu slodze: Uzlādes-izlādes ciklu dēļ elektrodu materiāli var plaisāt, un daļa aktīvo litija jonu kļūst nepieejami.
Lietošanas paradumi: Regulāra baterijas izlādēšana līdz minimumam rada papildu slodzi elektrodiem un paātrina kapacitātes zudumu.
Temperatūra: Karstums paātrina materiālu degradāciju, savukārt aukstums īslaicīgi samazina spēju nodrošināt enerģiju un ilgtermiņā kaitē veiktspējai.
Baterijas darbību nosaka anoda un katoda materiāli. Telefonu baterijās elektrodu slāņi ir vien 50–200 mikrometrus biezi, bet separatoru slāņi – plānāki par cilvēka matu. Šāda precizitāte ir nepieciešama drošai un efektīvai darbībai.
Vēlme radīt jaudīgāku bateriju praksē prasa kompromisus. Uzlabojot vienu parametru, nereti cieš citi, tāpēc pētniekiem jāatrod līdzsvars starp enerģijas ietilpību, jaudu, drošību, kalpošanas ilgumu, uzlādes ātrumu un izmaksām.
“Ideālā pasaulē mēs gribētu bateriju, kas uzkrāj ļoti daudz enerģijas, uzlādējas nemanāmi, kalpo ilgi, ir droša un lēta. Realitātē ātra uzlāde rada lielāku siltumu un materiāli noveco ātrāk, savukārt lielāka kapacitāte sadārdzina ražošanu. Mērķis ir atrast zelta vidusceļu,” uzsver Ināra.
Bateriju nozīme sniedzas tālu aiz mobilo ierīču robežām. Pieaugot atjaunojamo resursu – saules un vēja – īpatsvaram, enerģijas ražošana kļūst mainīga. Tāpēc izšķiroša nozīme ir spējai saražoto pārpalikumu saglabāt un izmantot brīžos, kad pieprasījums pieaug. Modernās enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas kļūst par vienu no galvenajiem balstiem pārejā uz ilgtspējīgu un neatkarīgu enerģētiku.