Optiskās fāzes mērījumi, izmantojot kodēto difrakcijas struktūru metodi un bezkontakta profilometriju: ieskats pēcdoktorantūras projekta un LIAA komercializācijas projekta aktivitātēs

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta, Doktorantūras skolas „Funkcionālie materiāli un nanotehnoloģijas” zinātniskais seminārs 29. martā plkst. 13:00, LU CFI, Ķengaraga ielā 8, 2.stāva zālē uzstājas Varis Karitāns (LU CFI). Optikā plaši pazīstama ir fāzes problēma, proti, iegūstot attēlu, saglabājas informācija par intensitāti, bet zūd informācija par fāzi, kas, savukārt, ir ļoti svarīga, lai noskaidrotu objekta struktūru. Pēdējā laikā populāras kļūst dažādas skaitliskas metodes, kas zaudēto fāzes informāciju atgūst, objektu kodējot ar nelielu skaitu bināro masku un reģistrējot šādu kodētu objektu intensitātes mērījumus. Viena no populārākajām šāda veida metodēm ir kodēto difrakcijas struktūru metode, kas pazīstama arī kā PhaseLift. Šai metodei nepieciešamas vismaz 6 maskas, lai objekta fāzi noskaidrotu. Minētā PhaseLift metode optiskās fāzes mērījumiem tiek izmantota gan pēcdoktorantūras projektā, gan LIAA komercializācijas projektā. Testa objekti un maskas tiek veidotas, izmantojot tiešā ieraksta litogrāfijas metodi. Pēcdoktorantūras projektā šo metodi paredzēts izmantot, lai mērītu mikrofluīdikas kanālā peldošu objektu struktūru. Šādi objekta simulē stiklveida ķermeņa apduļķojumus, un, ja noskaidrota šo objektu fāze, tad iespējams modulēt acī ienākošo gaismu tā, lai šo apduļķojumu efektus samazinātu. LIAA komercializācijas projektā minēto metodi paredzēts izmantot atmosfēras turbulences radīto aberāciju mērījumiem. Simulācijas liecina, ka metode ir izmantojama zemas signāla-trokšņa attiecības gadījumā, kas nozīmē to, ka esošajām adaptīvās optikas sistēmām astronomijā nebūtu nepieciešams izmantot lāzerzvaigzni, un būtu iespējams lietot vājus, dabīgus gaismas avotus, šādā veidā atrisinot tā saucamo konusa problēmu, kas ierobežo esošo adaptīvās optikas sistēmu efektivitāti.Šobrīd metodes darbība ir sekmīgi pierādīta simulāciju veidā, kā arī ir iegūti pirmie praktiskie pierādījumi tās darbībai. Praktisko šīs metodes izmantojamību šobrīd ierobežo daži tehniski sarežģījumi, kas tiek risināti un par kuriem seminārā tiks pastāstīts. Lai novērtētu metodes izmantojamību fāzes mērījumiem, tā tiek salīdzināta ar zelta standarta metodi, par ko šajā gadījumā izraudzīta bezkontakta profilometrija, kuras datus izmantojot, tiek aprēķināta viļņu frontes izplatīšanās un ar ko tiek salīdzināti PhaseLift dati.