2011.gada 11februārī plkst. 15.00 LU Cietvielu fizikas institūtā, Ķengaraga ielā 8, 2. Stāva zālē

Krāsu un formas redzes uztvere „dala” līdzīgus apstrādes ceļus ventrālajā plūsmā redzes sistēmā. Formas uztvere redzes sistēmā sākas ar vizuālo detaļu novietojuma, virziena un elementu garuma kodēšanu, vēlāk detaļas apvienojot sarežģītākās struktūrās. Paralēli formu uztverei notiek arī krāsu informācijas apstrāde, kad signāli no receptoriem transformējas par galīgo krāsu uztveri. Darbā ir atsevišķi pētītas formas uztveres sākumelementi – teksturētas virsmas, un krāsu redze – vairākos apstrādes posmos, kā arī kopīgi ir pētīta formas ietekme uz krāsu uztveres procesiem. Eksperimentālās metodes un atradnes ir virzītas uz to praktiskiem lietojumiem gadījumos, kad ir traucēta krāsu vai formas (kā tas ir, piemēram, ambliopijas gadījumā) redze. Darbā ir pētīti orientētu virsmas tekstūru atpazīšanas raksturlielumi atkarībā no stimulu konteksta (blakus esošas papildu stimulācijas), kā arī uztveres uzlabojuma dinamika, veicot treniņus ar tekstūrām. Tekstūru atpazīšanas dinamiku mērījumos tika lietotas psihofizikālās metodes – konstanto stimulu metode un maskēšana. Metodika, kas ietver laikā mainīgus stimulus, savienota kopā ar šķidro kristālu slēgbrillēm acu signālu atdalīšanai un zemsliekšņa stimulācijas nodrošināšanai labāk redzošajā acī ambliopijas gadījumā. Lai objektīvi analizētu krāsu redzes testu lietojamību, darbā tiek piedāvāti risinājumi, kuros izmantotas attēlu multispektrālās analīzes iespējas kopā ar algoritmu, kas izmanto cilvēka hromatiskās jutības īpatnības. Metode ietver mašīnu redzes objektu atpazīšanas metodi, kā arī paredz apgaismojuma ietekmi uz rezultātu un ir izmantojama esošo testu izpētei un jaunu krāsu redzes testu izstrādei (attēlos). Krāsu uztvere tika pētīta ar piedāvāto pēcefekta noteikšanas metodiku cilvēkiem ar normālu un traucētu krāsu redzi. Formas un krāsas mijiedarbības pētījumiem izmantota aizpildījuma (filling-in) ilūzija. Uztveres treniņos ar teksturētām virsmām parādīts atpazīšanas uzlabojums, vismaz divreiz samazinot sākuma atpazīšanas slieksni, lielākais sliekšņa pazeminājums ir novērojams sarkanzaļajiem stimuliem ar mazāko spožuma kontrastu. Ortogonāli stimuli perifērijā atpazīšanas laika slieksni un uztveres dinamiku būtiski nemaina; bet kolineāri orientēti stimuli perifērijā samazina atpazīšanas laika slieksni. Lietojot šķidro kristālu slēgbrilles un stimulējot katru aci atsevišķi, konstatēts, ka zemsliekšņa stimulācija labāk redzošajā acī būtiski uzlabo atpazīšanas slieksni ambliopajā acī. Atrastās atšķirības pēcefekta krāsās starp normālo un anomālo krāsu redzi un starp krāsu redzes anomāliju tipiem varētu kalpot kā krāsu redzes defektu un anomāliju diagnostikas metode. Pēcefekta aizpildījuma (filling-in) pētījumos ir parādīts, ka augstākajos redzes garozas līmeņos formas uztvere ir saistīta ar krāsu kodēšanu. Krāsas, kas veido spēcīgākos pēcefektus aizpildījuma eksperimentos, izpaužas ne tikai klasiskiem stimulu pāriem (krāsa-papildkrāsa), bet arī citām krāsām.

Dalīties