Šonedēļ Latvijas Radio populārzinātniskajā pārraidē “Zināmais nezināmajā” viesojās Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta Enerģijas materiālu laboratorijas vadošais pētnieks Ainārs Knoks, kā arī biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Maksis Apinis, lai kopīgi iepazīstinātu klausītājus ar atmosfērā izdalītā oglekļa dioksīda savākšanu un otrreizēju izmantošanu.
Gada laikā atmosfērā tiek palaisti ap 37 - 40 miljardi tonnu oglekļa dioksīda (CO2). Pirms simts gadiem tie bija nepilni 4 miljardi tonnu. Ņemot vērā sekas un riskus, ko rada CO2 apjomi atmosfērā, tiek meklēti veidi, kā šo gāzi padarīt noderīgu tepat uz Zemes. Ideju un risinājumu CO2 savākšanai un uzkrāšanai pasaulē netrūkst, tādēļ raidījums ēterā aicināja mūsu ekspertu Aināru Knoku, kurš darbojas vairākos pētnieciskajos projektos, kur tieši šis jautājums tiek risināts ar dažādām eksperimentālām metodēm.
Sarunas dalībnieki apsprieda šī jautājuma būtiskumu un risinājumus, kā arī veiksmes stāstus, piemēram, Islandē, kur jau plāno ieviest sistēmu CO2 uztveršanai, vai ASV, kur jaunuzņēmums attīsta elektroķīmisko procesu, kas ļautu oglekļa dioksīdu ‘noķert’ ražošanas punktos.
Ainārs norāda arī uz alumīnija atkritumu lietderīgo lomu oglekļa dioksīda notveršanā un atkārtotā izmantošanā – šis ir arī viens no pētniecības virzieniem LU CFI. Viņš min arī to, ka CO2 notveršanas procesā (atkarībā no pielietotās metodes) var tikt paralēli ražots arī ūdeņradis un siltums, tos kā enerģijas avotus var iesaistīt ražošanas procesā vai uzglabāt izmantošanai vēlāk.
Sarunas noslēgumā dalībnieki piekrīt, ka šobrīd (īstermiņā) populārāk ir notvert un noglabāt šos izmešus, piemēram, pazemē, bet Ainārs aicina domāt par ilgtspējīgāku rītdienu, kur karbonātu ‘akmeņi’ tiek ieguldīti atpakaļ aprites ekonomikā un atkārtoti izmantoti degvielā, izejmateriālos un citos ražošanas procesos.
