Zinātne bez robežām ir interviju sērija ar Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) zinātniekiem un darbiniekiem, kuru ikdiena cieši saistīta ar pasauli ārpus Latvijas – vai nu pēc izcelsmes, iegūtās izglītības, vai veicamā darba rakstura. Ar šo stāstu palīdzību vēlamies izcelt institūtu kā daļu no globālā zinātnes tīkla – ekselences centru, kur ģeogrāfiskās robežas nav šķērslis sadarbībai un ideju, pieredzes apmaiņa tiek likta priekšplānā. Šoreiz sarunājamies ar Annu Pidlužnu (Anna Pidluzhna) par zinātnes noslēpumu atklāšanu un ķīmiķa nozīmi fizikas institūtā.
Kā Jūs raksturotu savu zinātnisko specialitāti? Vai ir kādas zinātnes jomas, kas sevišķi interesē?
Pēc izglītības un sirds aicinājuma esmu ķīmiķe, kas strādā pie divām atšķirīgām jomām – litija jonu baterijas un LEEC un OLED tehnoloģijas. Īpaši aizraujošs man šķiet šo jomu ciešā sasaiste ar enerģijas transformāciju. Vai tā būtu enerģijas uzkrāšana vai tās pārveidošana gaismā – pamatā esošā ķīmija ir vienlaikus sarežģīta un eleganta, un ar to ir ļoti interesanti strādāt.
Ārpus pamata pētniecības man vienmēr interesē tas, kā darbojas sistēmas – sākot no materiāliem un mehānismiem līdz sociālajai dinamikai un radošajiem procesiem. Vēlme izprast, kā lietas darbojas – zinātnē vai ārpus tās – mani nepārtraukti iedvesmo.
Kā sākās Jūsu ceļš zinātnē?
Manu interesi par zinātni aizsāka jau iedzimta aizraušanās ar mīklu risināšanu un vēlme atklāt, kas “lācītim vēderā”. Vienmēr esmu ar prieku lasījusi grāmatas, īpaši tādus stāstus, kuros nepieciešama loģika un neatlaidība, lai atklātu slēpto patiesību. Šāda domāšana dabiski aizveda zinātnē – pētīt parādības, analizēt datus un censties saprast sarežģītas sistēmas.
Kas mani fascinēja pašā sākumā un fascinē joprojām, ir fakts, ka zinātne nav tikai par atbilžu atrašanu, bet arī par pareizo jautājumu uzdošanu. Šī struktūras, radošuma un atklājumu kombinācija mani piesaistīja un turpina virzīt uz priekšu.
Kas Jūs atveda uz LU CFI?
Pārcelšanās uz Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtu notika zinātkāres un iespēju krustpunktā. Es meklēju vietu, kur varētu risināt sarežģītas materiālzinātnes problēmas, vienlaikus esot daļai no atbalstošas un starpdisciplināras kopienas. LU CFI piedāvā tieši to – mūsdienīgu infrastruktūru, piekļuvi modernām iekārtām un vidi, kas veicina sadarbību un starptautisko pieredzes apmaiņu.
Pašlaik esmu daļa no Horizon Europe projekta NoVOC (Grant No. 101069612), kura mērķis ir izstrādāt videi draudzīgākas un ilgtspējīgākas bateriju ražošanas tehnoloģijas. Dalība šādos projektos manam darbam piešķir reālu nozīmīgumu un cieši saskan ar institūta misiju.
Kā LU CFI atbalsta zinātniekus (dalība projektos un konferencēs, finansējuma piesaiste, izaugsmes iespējas u.c.)?
Institūts aktīvi atbalsta pētniekus daudzos veidos – sākot no piemērotu finansējuma programmu identificēšanas un starptautisko partnerību veicināšanas līdz iespējām prezentēt pētījumus un profesionāli augt.
Šeit valda arī atvērtības un mentorēšanas kultūra, kas atvieglo sarežģītu projektu īstenošanu un jaunu ideju izpēti. LU CFI mudina iesaistīties sadarbības pētniecības struktūrās un sniedz praktisku atbalstu ceļojumiem uz konferencēm, projektu pieteikumu sagatavošanai un prasmju attīstībai – viss, kas ir būtiski zinātniskajai izaugsmei.
Kāds ir Jūsu nākamais mērķis – karjerā, zinātnē vai vienkārši dzīvē?
Neiedziļinoties garās, zinātniskās detaļās, teikšu tikai, ka mans nākamais mērķis ir padziļināt zinātnisko izcilību – gan manējo, gan institūta –, kā arī stiprināt mana darba ietekmi uz sabiedrību.
