Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

Andris Anspoks: Nākamā 'Tesla' varētu tapt arī Latvijā
http://www.delfi.lv
08.06.2018.

Mūsu valstij ir ļoti liels potenciāls kļūt par augsto tehnoloģiju uzņēmumu centru. To pierāda arī Latvijas zinātnieku un uzņēmēju kopīgi radītie produkti, kas ir pazīstami ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Vienlaikus mēs redzam, ka ir nepieciešams industrijas un zinātnes satikšanās punkts. Ar šādu mērķi Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI) ir radījis īpašu platformu Materize. Mēs ceram, ka tā palīdzēs attīstīt nākamās Latvijas "Teslas" vai "Intel".

Ja raugāmies laikā no renesanses līdz 20. gadsimtam, tad Rīga vienmēr ir bijusi augsto tehnoloģiju centrs – no pirmo grāmatu drukāšanas līdz VEF "Minox". Inovatīva atmosfēra te vienmēr ir bijusi klātesoša. Un kāpēc lai tā nebūtu tagad? Latvijai ir liels potenciāls un visi priekšnoteikumi, lai kļūtu par vismaz reģionālu tehnoloģiju centru.

Svarīgais satikšanās punkts

Mūsdienās ļoti svarīgs aspekts ir tas, ko es saucu par inovatīvu ekosistēmu, kas sastāv no trīs daļām. Pirmkārt, tie ir uzņēmumi, kas jau šodien darbojas augsto tehnoloģiju jomā, piemēram, "GroGlass", "Sidrabe", "Mass Portal", "Baltic3D", "Light Guide Optics International", "Euro LCDS", "Ceram Optec", "RD Alfa Microelectronics" un citi, kuri pārstāv tādas jomas kā attēlu neatspoguļojoši stikli, zinātniskās un vakuumpārklājumu iekārtas, 3D druka, stikla šķiedras produkti, šķidro kristālu un 3D ekrāni, radiācijas izturīga mikroelektronika.

Otra ekosistēmas daļa ir zinātniskie institūti un jaunuzņēmumi, kas rada un izstrādā jaunas idejas. Tātad ir vajadzīgi ražotāji un izgudrotāji. Taču reālajā dzīvē viņi bieži nesatiekas, jo pa vidu kaut kā pietrūkst. Ja zinātnieku aizsūta pie uzņēmēja vai otrādi, nereti tur nekas nesanāk vai sanāk vieni vienīgi pārpratumi, jo zinātnieku filozofija ir kontroversiāla biznesa domāšanai.

Zinātnieki bieži vēlas lietas izdarīt perfekti un līdz galam, viņu mērķis ir gūt atzinību un publikācijas neatkarīgi no tā, cik tas prasa laiku, bet biznesā bieži valda tirgus princips, kura centrā ir reālu klientu vajadzības, jo ražo to, pēc kā ir pieprasījums. Perfekcijas vietā ir princips "gana labs", kas nozīmē noteiktajām kvalitātes prasībām atbilstošu un strādājošu risinājumu, kas apmierina klientu un kuru pēc iespējas ātrāk var laist tirgū.

Tāpēc vajag trešo ekosistēmas daļu – starpniekus. Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā mēs esam domājuši par zinātniskās un biznesa pieejas atšķirībām un ejam ļoti lieliem soļiem uz priekšu savos centienos savest kopā šīs divas pasaules, izveidojot zinātnieku un uzņēmēju satikšanās punktu ar nosaukumu "Materize". Tā ir komanda, kas saprot gan zinātnes, gan biznesa intereses. Tiek nodrošināta noslēgta ekosistēma, kurā zinātnes kompetence tiek padarīta par vērtību biznesam – gan inovācijas, gan pakalpojumu formā.

Radīt ilgtermiņa projektus

"Materize" balstās gan uz šodienas industriju, gan uz eksperimentālām ražotnēm, kuras vēl tiks būvētas. Institūta telpās ir uzbūvēts prototipēšanas komplekss, kas arī ir daļa no augsto tehnoloģiju inovāciju ekosistēmas. Mēs esam ļoti aktīvi iesaistījušies Latvijas Investīciju attīstības aģentūras veidotajā zinātnes sasniegumu komercializācijas programmā, kas ar ļoti adekvātu finansējumu un gudri uzbūvētu sistēmu palīdz savest kopā zinātniekus ar investoriem. Tās ietvaros sākumā uz sešiem mēnešiem tiek piešķirti 25 000 eiro komercializācijas stratēģijas izstrādei, tad idejām, kuras iztur nākamo atlases kārtu, piešķir līdz 300 000 eiro idejas izstrādei nākamo trīs gadu laikā. Tas ir tieši tas, kas mums vajadzīgs, – tas sakrīt ar tipisku uz materiāliem balstītu zinātnes ideju komercializācijas ciklu.

Visas inovācijas, kas balstās uz materiāliem, rada vērtības, bez kurām nemateriālās idejas nemaz nevarētu pastāvēt. Jā, programmatūras aplikāciju, blokķēžu un "fintech" bizness rada lielu naudu un tajos iesaistītie cilvēki paliek bagāti, tas ir ļoti labi. Taču tajā brīdī, kad mēs ražojam pilnīgi jaunu fizisku lietu, mums izveidojas ļoti gara, jauna piegādes ķēde – ir iesaistīti daudzi uzņēmumi, kas nodarbina daudz cilvēku. Rezultātā rodas jaunas darbvietas, attīstās piegādājošo uzņēmumu, noliktavu un loģistikas ķēdes.

Šajās ķēdēs ir arī daudz IT uzņēmumu, kas nodrošina nepieciešamās aplikācijas, padara procesus efektīvus un vadāmus. Taču kopumā uz materiāliem balstītas inovācijas rada daudz lielāku, dziļāku un ilgstošāku ietekmi uz ekonomiku. Tāpēc mums ir svarīgi, ka tieši Latvijā atrodas uz materiāliem balstītu inovāciju attīstības centri un ražošanas centri, lai mums nav jābrauc uz Vāciju vai Nīderlandi, lai realizētu savas idejas. Lai ir otrādi – lai Eiropas un kaimiņvalstu jaunuzņēmumi brauc pie mums industrializēt savas idejas. Tāpēc arī "Materize" ir kā stingrs enkurs, kas ne tikai notur vietējās zināšanas uz vietas, bet arī piesaista finansējumu no ārpuses.

Kā tikt pie idejas?

Viens variants, kā nonākt pie jaunām idejām, ir tā sauktie hakatoni (tehnoloģiju maratoni – red.). Pavisam nesen mēs organizējām "Deep Science hakatonu". Būtībā tās ir tādas kā 48 stundu sacensības ideju attīstībā starpdisciplināru komandu starpā, lai radītu jaunus produktus un uzņēmumus ar būtisku pienesumu Baltijas augsto tehnoloģiju industrijā. Hakatona laikā komandām pieslēdzās mentori, un tā noslēgumā idejas tika prezentētas žūrijai, zinātniekiem un investoriem. Labākās idejas ieguva iespēju turpināt to realizāciju LU CFI – sadarbībā ar zviedru partneriem KTH un RISE, Eiropas mēroga inovāciju attīstītāju "InnoEnergy", kā arī "S/B PRO Startup Studijas" atbalsta programmā, kurā iekļauts mentoru atbalsts, prototipa izveide un turpmākā finansējuma piesaiste.

Tikai tad, ja mēs pratīsim nodibināt saikni starp zinātniekiem un ražotājiem un izveidosim tam nepieciešamo ekosistēmu, mums ir cerības, ka mūsu radītās idejas paliks un nostiprināsies Latvijā, veicinot arī Latvijā ražotu augsto tehnoloģiju produktu eksportu. Tāpēc piemērotu sadarbības platformu izveidei ir ļoti liela nozīme augsto tehnoloģiju attīstībā un valsts ekonomikas izaugsmē.

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/andris-anspoks-nakama-tesla-varetu-tapt-ari-latvija.d?id=50103841