Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Pētniecības virzieni
Pēdējās izmaiņas veiktas:
28.10.2017

Radiācijas fizikas laboratorijas (RFL) darbības pamatvirzieni ir eksperimentālie un teorētiskie kodolu struktūras pētījumi, kā arī pielietojamās kodolfizikas izmantošana apkārtējās vides un fizikālo procesu pētījumos. RFL iegūtajiem rezultātiem ir starptautiska nozīme, jo dati par dažādu kodolu īpašībām un struktūru ir nepieciešami ne vien mūsu fundamentālo priekšstatu papildināšanai par fiziskās pasaules uzbūves ainu, bet arī kodolfizikas pielietojumiem astrofizikā, materiālu zinātnēs, vides pētījumos, medicīnā un enerģētikā. Tāpat RFL iegūtie rezultāti dod praktisku ieguldījumu Latvijas vides aizsardzībā un kodolfizikas metožu izmantošanā citos pētījumu virzienos.

RFL pētījumi pamatā ir saistīti ar kodoliem, kas pieder deformācijas pārejas apgabalam ar masu skaitli A~190. Atkarībā no konkrētā kodola protonu un neitronu skaita un ierosinājuma enerģijas, tā formu var aprakstīt kā stipri deformētu aksiāli-simetrisku rotatoru, kā γ-nestabilu trīsasu rotatoru vai sfēru. Kodola formas izmaiņa būtiski iespaido kodola īpašības, it sevišķi tā zemāko ierosināto līmeņu sabrukšanas shēmu. Īpaši sarežģīta ir pārejas deformācijas apgabala nepāra-nepāra kodolu struktūra, kur, pateicoties divu valences nuklonu klātbūtnei, veidojas zemu ierosinātu stāvokļu multipleti. Šā iemesla dēļ nepāra-nepāra kodolus raksturo ļoti liels līmeņu blīvums. Līdz 1 MeV ierosmes enerģijai līmeņu skaits var pārsniegt 100, bet reģistrēto γ-pāreju skaits kodola spektrā sasniedz 1000. Līmeņu shēmu izstrāde šādiem sarežģītiem kodoliem prasa veikt rūpīgi izplānotus precīzus eksperimentālos mērījumus, izmantojot gan neitronu satveršanas, gan daļiņu (protonu, deitronu, tritija kodolu) pārneses reakcijas. Īpaši nozīmīgi sarežģītu kodolu shēmas izstrādei ir γγ-sakrišanu mērījumi siltuma neitronu satveršanas reakcijā.

Beidzamā laikā RFL pievērsusies arī pētījumiem par kodolreakciju izraisītā sekundārā starojuma ietekmi uz materiālu struktūru. Šie efekti kļūst būtiski, ja materiāli tiek pakļauti intensīvam jonizējošo daļiņu starojumam ar enerģiju virs 5 MeV uz daļiņu.