Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Laboratorijas sasniegumi laika posmā 2016. – 2017.
Pēdējās izmaiņas veiktas:
13.07.2018

Parādīts, ka aktivācija ar Nb ievērojami palielina aktivātora luminiscences intensitāti ZrO2 matricā, kas padara šo materiālu perspektīvu vairākiem praktiskiem pielietojumiem. Neskatoties uz to, ka pētījumi balstās uz Er jona luminiscences, tiek uzskatīts ka materiāla fazes stabilizēsanas, lādiņa kompensacija un luminiescences īpašības būs līdzīgas arī citiem lantanīdu joniem. Rezultāti ļauj secināt, ka luminiscences intensitāte arī citos oksīdu materiālos, kuri ir leģēti ar Ln joniem trīsvalento kationu pozicijās, var pieaugt struktūrā ievadot Nb jonus.

Turpinās ZnO luminiscento īpašību pētījumi. Cinka oksīds ir perspektīvs materiāls vairākiem iespējamiem pielietojumiem – ļoti ātru scintilatoru izveidei, jaunas paaudzes luminiscentiem gaismas avotiem, elektrovadošiem optiski caurspīdīgiem pārklājumiem, jaunas paaudzes lāzeru materiāliem. Cinka oksīda monokristālu, nanokristālu un keramiku luminiscences un īsi dzīvojošās inducētās absorbcijas pētījumi ir snieguši jaunas zināšanas par materiālā notiekošajiem procesiem.

Attīstīti vairāki PEO virzieni:

1) Pirmais PEO pārklājums ar novēroto reto zemju luminiscenci (Eu3+ no Al­2O3 matricas)

2) Izstrādāta jauna PEO pārklājumu leģēšanas metode (trīs pakāpienu poru aizpildīšana)

3) PEO pārklājums dozimetriskiem pielietojumiem

Aizvadītajā dekādē Amorfo materiālu spektroskopijas laboratorijā iegūta virkne rezultātu ar būtisku fundamentālu un praktisku nozīmi.

Noteiktas optiskās īpašības tehnoloģiski nozīmīgajām starpmezglu hlora molekulām sintētiskajā SiO2 stiklā un pirmoreiz parādīta starpmezglu Cl2O molekulu veidošanās Cl2 molekulu ķīmiskā reakcijā ar fotolītiskiem starpmezglu skābekļa atomiem.

Tika izpētīta SiO2 amorfā stāvokļa ietekme uz punktdefektu veidošanos un tika parādīts, ka vakanču –starpmezglu (“Frenkeļa”) mehānisms ir efektīvāks nekā saišu disociācijas (‘norauto saišu”) mehānisms, bet abu mehānismu efektivitāti pastiprina amorfā stāvokļa nesakārtotība.

Starpmezglu skābekļa molekulu un starpmezglu O atomu difūzija SiO2 stikla tīklā tika pētīta ar 18O izotopu bagātināšanas metodi un tika parādīts, ka termiskā starpmezglu O difūzija notiek ar tīkla apmaiņas mehānismu, peroksīda tiltiņu Si-O-O-Si formā, bet ierosinātā stāvoklī O var difundēt tīrā starpmezglu formā, bez apmaiņas ar skābekļa atomiem stikla tīklā.

Tika noteikts skābekļa norauto saišu (“NBOHC”centru) optiskās absorbcijas spektrs dziļajā UV un vakuuma UV spektrālajā diapazonā. Šiem punktdefektiem ir īpaša nozīme praktiskos pielietojumos, jo tie ir spēcīgi optiskās absorbcijas centri, un tie rodas praktiski jebkurā apstarotā SiO2 stiklā. Pirms mūsu darba to precīzs absorbcijas spektrs dziļajā UV un vakuuma UV apgabalā nebija zināms, jo to absorbciju nebija izdevies atdalīt no daudzu citu defektu absorbcijas šajā spektrālajā rajonā.

Tika izpētīta ar fosforu saistītā luminiscence SiO2 kristālos un stiklos. Tika atrasta jauna UV luminiscences josla (4.6 eV) ar atbilstošo ierosmes joslu pie 7.1 eV. Tā tiek saistīta ar tetraedriski koordinētu fosfora atomu (“P2+ - centru” vai PO43− komplekso jonu) SiO2 stikla tīklā.

Tika veiktas salīdzinošas luminiscences īpašību studijas dažādos SiO2 kristāliskajos polimorfos (α-kvarcā, kristobalītā, koezītā un stišovītā) ar skābekļa deficītu saistītajiem pašvielas defektiem un eksitoniem.

Šie pētījumi ir labi pazīstami starptautiskajā zinātnieku, kuri strādā šajā nozarē vidē, un laboratorijas pētnieki ir publicējuši vairākus pārskata rakstus par SiO2 – bāzēto optisko materiālu problēmām.