Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Termiski aktivētas aizturētās fluorescences materiāli efektīvām zilās gaismas OGID
Pēdējās izmaiņas veiktas:
19.05.2018

Projekta vadītājs Dalius Gudeika

Vienošanās Nr. 1.1.1.2/16/I/001 

Pētniecības pieteikuma Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/177

Piedāvātais projekts paredz radīt zemas izmaksas, stabilus un augstas efektivitātes materiālus, kuri būtu izmantojami kā zilu organisko gaismas diožu (OGID) aktīva vide - gaismas emiteri. Šie, orģinālie materiāli tiks radīti (sintezēti) balstoties uz sulfonil, piridīna un benzonitrila atvasinājumiem, kuriem piemistu Termiski Aktivētas Aizturētās Fluorescences (Thermally Activated Delayed Fluorescence - TADF) īpašības. Paredzēts, ka emiterus saturēs stingrs kodols kuram pievienotas atbilstošas emiteru un donoru struktūras padarot tos par effektīviem TADF emiteriem, kuri izmantos tripleta-singleta atpakaļ konversiju. Šo materiālu fotofizikālās īpašibas tiks raksturotas gan šķīdumos, gan plānās kārtiņās izmantojot absorbcijas, emisijas spektroskopiju kuras ļaus noteikt emisijas kvantu iznākuma un ierosinātā stāvokļa dzīves laika vērtības. Lai novērtētu sintezēto TADF materiālu elektrolumenescences parametrus tiks izgatavotas OGID struktūras. Izmantojot šos jaunos un stabilos TADF emiterus, projekta ietvaros tiek plānots izgatavot stabilas zilas krāsas OGID ar CIE krāsu koordināti iespējami tuvu zilās krāsas standartam - 0,14, 0,08. Attiecībā uz šiem OGID, tiek plānots, ka izdosies iegūt maksimālo ārējo kvantu efektivitāte augstāka (EQE) nekā 15%, vienlaicīgi sasniedzot maksimālo spilgtumu augstāku par 5000 cd / m2. Šādi parametri var atvērt praktisko pielietojumu pagatavotajām OGID struktūrām. Citi to parametri, kā piemēram ieslēgšanās spriegums, roll-off strāva, strāvas (ηc) un jaudas (ηp) efektivitātes tiks salīdzinātas ar jau zināmajiem OGID prototipiem.

Projekta realizācijas laiks 36 mēneši, kopējais finansējums 133805.88 EUR.

 


Jaunumi par projektu

18.05.2018.

Tika sintezēti ar akridīnu, karbazolu, fenotiazīnu un fenoksazīna daļām modificēti difenilsulfoni un tie tika raksturoti izmantojot termisko analīzi, UV absorbcijas spektroskopiju, luminiscences spektroskopiju un ciklisko voltamperimetriju. Lai izskaidrotu sintezēto atvasinājumu fotofizikālās īpašības, tika veikti kvantu ķīmiskie aprēķini molekulārā līmenī. Tika noteikti molekulu strukturālie parametri, elektroniskās īpašības, HOMO-LUMO spraugas vērtība, molekulāro orbītāļu blīvums, jonizācijas potenciāls, reorganizācijas enerģija. Zemākās ierosmes enerģijas un absorbcijas maksimuma viļņu garumi tika aprēķināti, izmantojot laika atkarīgu blīvuma funkcionāļu teoriju. Tika konstatēts, ka visi savienojumi ir spējīgi veidot amorfu fāzi ar stiklošanos temperatūru no 82 līdz 91 °C. Sintezētajiem savienojumiem raksturīga augsta termiskā stabilitāte (tikai 5% svara zudumu pie temperatūras virs 385 °C). Savienojumiem raksturīgais spēcīgais solvatohromisms (batohhromā absorbcijas maksimuma pārbīde palielinot šķīdinātāja polaritāti), skaidrojams ar spēcīgu iekšmolekulāru lādiņu pārnesi ierosinātajā stāvoklī. Savienojumi, kas satur akridīna un fenoksazīna fragmentus neodopētā cietā stāvoklī, parādīja salīdzinoši augstu foto luminiscences kvantu iznākumu (līdz 35%), ilgu aizkavētās fluorescences dzīves laiku laiku (μs diapazonā) un nelielu singleta-tripleta stavokļu enerģijas starpību (ΔEST), kas raksturīgs termiski aktivētai aizkavētai fluorescencei. Šie savienojumi tika pārbaudīti kā izstarojošie hromofori organisko LED pagatavošanā. Ar zilo un zaļo OLED maksimālie spilgtumi bija 3200 un 12300 cd / m2, un maksimālā ārējā kvantu efektivitāte bija attiecīgi 6,3 un 6,9%.

Sagatavotais darbs tika iesniegts žurnālā.


Jaunumi par projektu

19.02.2018.

Phenanthroimidazola bāzes vinila monomēri tika iegūti, izmantojot vienkāršas trīs pakāpju procedūras. Tika pētītas to termiskās, fotofizikālās un elektroķīmiskās īpašības. Savienojumu šķīdumiem piemīt emisijas maksimumi robežās no 388 līdz 398 nm. Cietā stāvoklī šo molekulu emisija parāda sarkanu nobīdi, kas ir saskaņota ar līdzīgām absorbcijas spektra sarkanajām izmaiņām. Sagatavotais darbs tiks prezentēts 11-tajā starptautiskajā konferencē "Elektroniskie procesi organiskajos un neorganiskajos materiālos", 2018. g., 21.-25.maijā, Ivano-Frankivskā, Ukrainā. Konferences raksts tiks publicēts žurnālā “Molecular Crystals and Liquid Crystals”.

Sistemātiski pētot molekulas ar nedaudz atšķirīgu ģeometrisko struktūru starp donoru un akceptoru daļām, piemērotu sintēzes ceļu izstrādes laikietilpība tiks samazināta izvēloties tikai daudzsološākās struktūras.