Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

Sveicam LU Cietvielu fizikas institūta kolēģus LZA balvas saņemot!
http://www.lza.lv
22.02.2017

2017. gada 14. februārī Rīgas Motormuzejā cilvēku pārpildītā zālē, klātesot augstākajām valsts amatpersonām, uzņēmējiem, zinātniekiem, zinātnes draugiem un žurnālistiem, notika vērienīgs pasākums, kurā tika godināti 2016. gada izcilākie sasniegumi zinātnē.

Latvijas Zinātņu akadēmija, izvērtējot vairāk nekā 50 iesniegtos priekšlikumus dažādās zinātņu nozarēs, nosaukusi 11 nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē 2016. gadā. Papildus šogad vēl piešķirti seši LZA prezidenta atzinības raksti.

LU Cietvielu fizikas institūta darbinieki ieguva šādas godalgas:

LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS PREZIDENTA ATZINĪBAS RAKSTS 2016. GADA SASNIEGUMI ZINĀTNĒ

Sasniegumi teorētiskajā zinātnē

Atklāta un izpētīta augsta spiediena fāžu pāreja izolators-metāls alvas volframātā

LZA akadēmiķis Aleksejs Kuzmins, Dr.phys. Andris Anspoks, Dr.phys. Alesandrs Kalinko, Dr.phys. Jānis Timošenko, Dr.phys. Roberts Kalendarevs Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts

Teorētiski prognozēta un eksperimentāli izpētīta augsta spiediena fāžu pāreja no izolatora uz metālu ortorombiskā alvas volframātā (α-SnWO4). Noskaidroti kristāla aizliegtās zonas kolapsa nosacījumi spiedienu diapazonā 5-7 GPa. Fāžu pārejas izcelsmes izskaidrošanai izmantota teorētiskā modelēšana no pirmajiem principiem.

Sasniegumi lietišķajā zinātnē

Pētījums par bio-ūdeņraža iegūšanu no organiskiem atlikumiem tautsaimniecībā un savākšanu metāl idrīdos tālākai izmantošanai

Dr.biol. Ilze Dimanta,Mg.biol. Sintija Valucka, Laimonis Jēkabsons, Dr.chem. Ilva Nakurte, Dr.phys. Jānis Kleperis, Dr.biol. Vizma Nikolajeva, LZA akadēmiķis Indriķis Muižnieks Latvijas Universitāte, Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Universitāte, Bioloģijas fakultāte

Pētījumā pierādīts, ka ūdeņradi var iegūt fermentācijas procesā ar baktēriju tīrkultūrām, kas iegūtas Latvijas augsnē un ūdeņos. Par substrātu šim procesam tiek izmantoti tautsaimniecībā pieejami organiskie atlikumi: biodegvielas ražošanas atkritumprodukts - jēlglicerīns un piena pārstrādes procesā sūkalās esošā laktoze. Inovācija mikroorganismu saražotā ūdeņraža uzkrāšanā ir ūdeņradi selektīvi absorbējošu metāla sakausējumu izmantošana.

Jauns materiāls un tehnoloģija saules enerģijas kolektoriem

Dr.habil.sc.ing. Gundars Mežinskis (Rīgas Tehniskā universitāte, RTU), Dr.sc.ing. Laimons Bīdermanis (RTU), Dr.sc.ing. Ilona Pavlovska (RTU), Dr.sc.ing. Andris Cimmers (RTU), Dr.sc.ing. Jānis Liepiņš (RTU), Dr.sc.ing. Kaspars Mālnieks (RTU), Dr.phys. Jevgēnijs Gabrusenoks (Latvijas Universitāte, Cietvielu fizikas institūts, LU CFI) Rīgas Tehniskā universitāte, Silikātu materiālu institūts, Latvijas Universitāte, Cietvielu fizikas institūts

Izstrādāts jauns materiāls un tehnoloģija saules enerģijas kolektoriem. Augstas jaudas saules enerģijas kolektora (AJSEK) cauruļveida materiālam jāspēj ilgstoši izturēt augstas temperatūras, neizmainot savu mikrostruktūru un nezaudējot savus sākotnējos siltumtehniskos raksturlielumus. RTU Silikātu materiālu institūta zinātnieki sadarbībā ar LU Cietvielu fizikas institūta speciālistu izstrādājuši tehnoloģiju, kas ļauj iegūt AJSEK saules enerģiju uztverošo materiālu, kas spēj izturēt 600oC vismaz 250 dienas. Šī materiāla pamatā ir nerūsējošā tērauda cauruļveida materiāls, kuram uzklāta stiklkristāliska emalja, kas satur pigmentus, nodrošinot emaljai melnu krāsu. Emaljas apdedzināšanas procesu un augsttemperatūras ilgstošu izturību nodrošina ne vien emaljai pievienotās specifiskās piedevas, bet arī emaljai papildus uzklātais sola-gēla nanodaļiņu pārklājums.

Par pārējām balvām un to ieguvējiem lasiet LZA mājaslapā šeit un šeit.